Svētā Mise – mūsu dzīves un mūsu attiecību atjaunotnes avots

Kas tad, būtībā, ir Svētā Mise? – ar šo jautājumu pāvests iesāka savu 22. novembra katehēzes mācību. “Mise ir Kristus Lieldienu Noslēpuma piemiņa”, viņš sacīja. “Piedaloties Misē, mēs kļūstam par Kristus uzvaras pār grēku un nāvi līdzdalībniekiem. Mise piešķir mūsu dzīvei pilnīgu jēgu.” Tā kā Euharistijā Jēzus mums dāvā savu mīlestību, tad, pieņemot Euharistiju ticībā, arī mēs saņemam spēju patiesi mīlēt Dievu un savu tuvāko – uzsvēra Francisks.

Iet uz Misi nozīmē doties līdzi Jēzum uz Kalvārijas kalnu. Ja mēs to tā pa īstam apzinātos, kurp un ar ko ejam, vai mēs atļautos pļāpāt, fotografēt un uztvert Misi par sava veida izrādi? Iedziļinoties izvirzītajā tematā, pāvests skaidroja, kādi ir priekšnoteikumi tam, lai mēs iespējami labāk izprastu Svētās Mises vērtību. Lai to izprastu, vispirms mums ir jāsaprot vārda “piemiņa” biblisko nozīmi – viņš sacīja. Tā nav tikai pagātnes notikuma atcere. Piemiņa savā ziņā aktualizē pagātnes notikumus. Tas, kas notika kādreiz, notiek arī šodien – šeit un tagad, mūsu vidū. Tieši tādā veidā Izraēļa tauta uztvēra savu atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības. Katru reizi, kad tās ticīgie svinēja Pashu, tie pieminēja Izceļošanas notikumus, lai saskaņā ar tiem dzīvotu (sal. KBK 1363). Jēzus Kristus ar savām ciešanām, nāvi, augšāmcelšanos un uzkāpšanu debesīs piepildīja Pashu. Un Mise ir Viņa Pashas piemiņa, Viņa “izceļošanas” piemiņa. To Viņš veica mūsu labā, lai mūs atbrīvotu no verdzības un ievestu mūžīgās dzīves apsolītajā zemē. Mise ir kaut kas vairāk nekā atcere. Tajā aizvien atkārtojas tas, kas notika pirms 20 gadsimtiem – atgādināja Svētais tēvs.

Euharistija mūs vienmēr ved uz Dieva pestīšanas darba virsotni – turpināja pāvests. Kungs Jēzus, kļūstot mūsu labā par lauztu maizi, izlej pār mums visu savu žēlsirdību un mīlestību kā to darīja pie krusta. Tādā veidā Viņš atjauno mūsu sirdi, mūsu dzīvi un mūsu attiecības ar Viņu un brāļiem. “Ik reizes, kad uz altāra tiek svinēts Krusta upuris, kurā ‘Kristus ir upurēts kā mūsu Pasha’, norisinās mūsu pestīšanas darbs” (Dogm. konst. Lumen gentium 3).

Katras Euharistijas svinības atstaro sauli, kas nenoriet, proti, Jēzu Kristu – turpināja Francisks. Piedalīties Misē – īpaši tas attiecas uz svētdienu – nozīmē ņemt dalību Augšāmcēlušā uzvarā, saņemt Viņa gaismu un sasildīties ar Viņa siltumu. Pateicoties Svētā Gara darbībai, mēs kļūstam par dievišķās dzīves līdzdalībniekiem. Šis Gars pārveido visu mūsu mirstīgo būtni. Misē atkārtojas Lieldienu notikums. Mēs esam kopā ar Jēzu, kurš ved mūs uz priekšu – uz mūžīgo dzīvi. Misē mēs vienojamies ar Jēzu, kurš mājo mūsos un mēs Viņā. Kunga asinis mūs atbrīvo no nāves un no bailēm par nāvi. Tās mūs atbrīvo no garīgās nāves – no ļaunuma, no grēka, kura dēļ mūsu dzīve tiek saindēta, zaudē savu skaistumu un jēgu. Kristus mūs no tā atbrīvo – uzsvēra pāvests. Kristus piešķir jēgu mūsu dzīvei, jo Viņš nomira mīlestības dēļ. Un Euharistijā Viņš grib mums dāvāt savu uzvaras pilno mīlestību. Ja Svēto Komūniju pieņemam ar ticību sirdī, tad arī mēs kļūstam spējīgi patiesi mīlēt Dievu un tuvāko tā, kā Viņš mūs mīlēja.

Ja manā sirdī ir Kristus mīlestība, tad es varu pilnībā sevi veltīt otram, esot droši pārliecināts, ka, pat ja, gadījumā, otrs mani ievainos, es nemiršu. Pretējā gadījumā, man būtu jāaizstāvas. Francisks skaidroja, ka mocekļi atdeva savu dzīvību tieši tādēļ, ka bija pārliecināti par Kristus uzvaru pār nāvi. Tikai tad, ja piedzīvosim šo Kristus spēku, Viņa mīlestības spēku, varēsim būt patiesi brīvi no bailēm atdot sevi citu labā – viņš uzsvēra. Noslēgumā Svētais tēvs aicināja, ejot uz Misi, padomāt, ka ejam uz Kalvāriju, kur Jēzus atdeva par mums savu dzīvību. Mēs esam aicināti apklust. Tad nebūs vietas pļāpāšanai, piezīmju izteikšanai un jebkam, kas mūs attālina no šī skaistā notikuma, no Jēzus uzvaras pār nāvi, no Mises. Misē atkārtojas Kalvārijas notikumi. Tā nav izrāde – atgādināja pāvests.

J. Evertovskis / VR