Bangladeša: reliģiskās minoritātes ilgojas pēc lielākas drošības

Bangladešas katoļticīgie cer, ka pāvesta Franciska gaidāmā vizīte šai zemē pavērs lielākas drošības iespēju reliģiskajām minoritātēm. To sagaida arī Misionārās priesteru apvienības PIME loceklis, tēvs Gabriels Amals Kosta. Dakā dzimušais reliģiskais sarunā ar organizācijas “Palīdzība Baznīcai, kas cieš” pārstāvjiem stāsta, ka bengāļu lielākā daļa, ieskaitot musulmaņus, ir priecīgi par pāvesta vizīti, kas paredzēta 1. un 2. decembrī. Kristīgā kopiena, kas sastāda tikai 0,3% no 160 miljonus lielā Bangladešas iedzīvotāju skaita, cer, ka Francisks pamudinās vietējās autoritātes vairāk rūpēties par reliģisko minoritāšu drošību.

“Pēc 2016. gada jūlijā notikušā atentāta Dakā esam dzīvojuši nemitīgās bailēs un nedrošībā, un novēlam, lai pāvests mums šai ziņā varētu palīdzēt,” saka priesteris Gabriels Amals Kosta. Viņš stāsta, ka pēdējos gados Bangladešā ir notikušas lielas parmaiņas, jo īpaši islāma fanātisma izplatīšanās dēļ, kas ir bijis svešs bengāļu kultūrai. Galvenie šī fanātisma upuri ir reliģiskās minoritātes, taču uzbrukumi notiek arī musulmaņiem, kuri nevēlas pievērsties radikālismam. Tai pašā laikā ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas. Pie varas esošā partija cenšas izskaust ekstrēmismu un tiekties pēc lielākas demokrātijas valstī.

Kas attiecas uz Katolisko Baznīcu, tā var lepoties ar ticīgo skaita pieaugumu. Ja 1986. gadā, pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes laikā Bangladešā bija 4 diecēzes, tad tagad to skaits ir 8. Vairāk ir kļuvis ne tikai ticīgo laju, bet arī vietējās izcelsmes priesteru, reliģisko un bīskapu. Netrūkst arī musulmaņu, kuri konvertējas kristietībā, lai arī tas ir ilgs process. Baznīca šai ziņā ir ļoti apdomīga, jo, lai arī pāriešana no islāma kristietībā ar likumu nav aizliegta, tomēr sociālajā ziņā šie cilvēki bieži vien netiek ieredzēti.  

Neraugoties uz grūtībām, Baznīca Bangladešā ir stipra savā ticībā un kā uzskata tēvs Kosta, tā var kalpot par piemēru arī kristiešiem Rietumos, kuri nereti baidās, vai kautrējas izrādīt savu reliģisko identitāti. Savukārt, bengāļu kristieši savu ticību neslēpj, bet gluži pretēji, saskaņā ar to dzīvo un atklāti apliecina.

I. Šteinerte/VR