Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Tikšanās

Kā reaģēt uz zinātnes un tehnikas izaicinājumiem?

- AFP

18/11/2017 16:19

“Antropoloģija ir apziņas par sevi apvārsnis, kurā visi kustamies, un kas nosaka arī mūsu pasaules uztveri, kā arī eksistenciālo un ētisko izvēli,” teica pāvests Pontifikālās Kultūras padomes rīkotās sanāksmes dalībniekiem. Sanāksme ir veltīta antropoloģijas jautājumam, mēģinot saprast zinātnes un tehnikas attīstības līnijas nākotnē. Diskusiju centrā ir trīs temati – “Medicīna un ģenētika”, “Neirozinātnes” un “Autonomas, domājošas mašīnas”.

Pāvests atzīmēja, ka pašreizējā zinātnes un tehnikas attīstība vedina uz  domām, ka tiek radīta jauna cilvēciska būtne, kas ir pārāka par to, kādu esam pazinuši līdz šim. Tas ir plašs jautājums, ko zināmā mērā attēlo mūsdienu zinātniskās fantāzijas literatūra un filmas, un kas cilvēkos izraisa gan bailes, gan jaunas cerības.  Kā uz šiem izaicinājumiem reaģēt? Pāvests vispirms aicināja izteikt pateicību zinātnes cilvēkiem, kas cenšas dot savu ieguldījumu cilvēces labā. Francisks atgādināja, ka Dieva plānā cilvēks ir aicināts rūpēties par radīto, kopt un sargāt zemi (sal. Rad 2,15). Zinātnes un tehnoloģijas palīdz padziļināt izpratni par dabu un jo īpaši par cilvēku. Taču ar tām vien nepietiek. “Šodien aizvien vairāk apzināmies, ka ir nepieciešams smelties no zinību bagātībām, kas glabājas reliģiskajās tradīcijās, tautas gudrībā, literatūrā un mākslā, kas dziļi skar cilvēciskās eksistences noslēpumu, neaizmirstot, bet tieši, pretēji, no jauna atklājot šo saturu filozofijā un teoloģijā,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka tas ir nepieciešams, lai novērstu traģisko šķelšanos starp “divām kultūrām” – humānistisko, literāro un teoloģisko no vienas puses un zinātnisko no otras. Lai šo dialogu atbalstītu, Baznīca piedāvā tādus principus, kā cilvēka personas centrālā loma un  universālā labumu sadale, kā arī aicinājumu atcerēties, ka ne viss, kas būtu iespējams tehniski, ir pieņemams ētiski. Īsumā aplūkojot šos principus, pāvests rosināja atcerēties, ka cilvēka persona ir mērķis, nevis līdzeklis. Tai ir jāatrodas harmoniskās attiecībās ar radīto, ir jābūt nevis despotiskai Dieva mantojuma pārvaldniecei, bet gan Radītāja paveiktā darba mīlošai glabātājai.

Bez tam, Francisks norādīja, ka zinātniskais un tehnoloģiskais progress kalpo nevis dažu personu, bet gan visas cilvēces labumam. Tādējādi, būs iespējams izvairīties no jaunām nevienlīdzības formām, kas ir balstītas uz zināšanām. “Lielie lēmumi par zinātnisko izpēti un tai veltītajām investīcijām ir jāpieņem visai sabiedrībai kopā. Tās nedrīkst pakļaut tirgus diktātam un tikai dažu cilvēku savtīgām interesēm,” uzrunā teica pāvests.

I. Šteinerte/VR

18/11/2017 16:19