Pāvests tiekas ar Starptautisko Katoļu universitāšu federāciju

Sestdien pāvests pieņēma audiencē Starptautiskās Katoļu universitāšu federācijas locekļus. No 1. līdz 4. novembrim viņi piedalījās Pontifikālajā Gregora universitātē sarīkotajā konferencē par tematu “Bēgļi un migranti globalizētajā pasaulē. Universitāšu atbildība un risinājumi”. Gandrīz jau gadsimtu Starptautiskā Katoļu universitāšu federācija rūpējas par katoliskās formācijas augstāko līmeni. Šīs formācijas būtisks aspekts ir sociālā atbildība, veidojot taisnīgāku un humānāku pasauli. Pāvests atzīmēja, ka tieši tāpēc ir sarīkota konference, lai kopā risinātu zinātniskās, teoloģiskās un pedagoģiskās pārdomas, cenšoties pārvarēt aizspriedumus un bailes, kas ir saistītas ar nepietiekamu migrācijas fenomena pazīšanu.

Francisks izcēla nepieciešamo devumu, kas tiek gaidīts no Starptautiskās Katoļu universitāšu federācijas. Tas attiecas uz pētījumu, mācību un sociālo jomu. Kas attiecas uz pirmo, katoļu univeristātes vienmēr ir centušās panākt harmoniju starp zinātniskajiem un teoloģiskajiem pētījumiem, veicot prāta un ticības dialogu. Šai sakarā pāvests aicināja uzsākt studijas par piespiedu migrācijas pamatcēloņiem un meklēt praktiskus risinājumus, cenšoties panākt, lai cilvēki nebūtu spiesti emigrēt. Tikpat svarīgi ir pārdomāt par negatīvām, dažreiz pat diskriminējošām un ksenofobiskām reakcijām, ko migrantu pieņemšana izraisa zemēs ar senu kristīgo tradīciju. Pāvests šai ziņā aicina rūpēties par sirdsapziņu formāciju. Bez tam, viņš aicina apzināties, ka migranti un bēgļi var dot daudzveidīgu devumu gan tai sabiedrībai, kura tos pieņem, gan arī dzimtenē palikušajām kopienām.

Atgādinājis Kristus vārdus “Es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt” (Mt 25,35), pāvests norādīja, ka migrantu situācija ir izaicinājums kristiešu ticībai un mīlestībai. Viņi ir aicināti mazināt sāpes un ļaunumu, ko ir izraisījusi migrācija un atklāt plānu, ko Dievs caur to īsteno, lai arī kādi cēloņi būtu tās pamatā.

Kas attiecas uz katoļu universitāšu mācību jomu, pāvests novēlēja, lai tās izstrādā programmas, kas ir veltītas bēgļu izglītošanai dažādos līmeņos – gan caur stipendiju piešķiršanu, gan arī neklātienes kursu piedāvājumu tiem, kas dzīvo nometnēs un uzņemšanas centros. Lai adekvāti atbildētu uz jaunajiem migrācijas izaicinājumiem, Francisks aicina sagatavot pastorālos darbiniekus, kas universitātēs strādā ar migrantiem un bēgļiem.

Sociālajā līmenī universitāte ir institūcija, kas uzņemas nest sabiedrības nastu, ar kritisku pieeju izvērtējot dažādas politiskās, ekonomiskās un kultūras varas formas. Pāvests atgādināja, ka attiecībā uz migrāciju komplicēto pasauli, Cilvēka integrālās attīstības dikastērija Migrantu un bēgļu nodaļa piedāvā “20 darbības punktus” kā savu devumu diviem starptautiskās kopienas Globālajiem paktiem, kas tiks pieņemti 2018. gada otrajā pusē. Šai un citās darbības dimensijās universitāte var uzņemties nozīmīgu lomu sociālajā laukā, piemēram, studentu brīvprātīgo iesaistīšanos programmās, kas ir veltītas bēgļiem, patvēruma lūdzējiem un migrantiem, kas ir tikko ieradušies.

Uzrunas noslēgumā pāvests atzīmēja, ka viss lielais darbs, ko universitātes veic minētajās trīs jomās – pētījumu, mācību un sociālajā, balstās uz četriem balstiem, ko Baznīca ir pieņēmusi attiecībā uz mūsdienu migrāciju. Tie ir pieņemt, aizsargāt, veicināt cieņu un attīstību, un integrēt.

I. Šteinerte/VR