2017-11-03 15:05:00

Pēdējais vārds pieder nevis nāvei, bet Dieva mīlestībai


Ticīgs cilvēks ir paļāvības pilns un mierīgs nāves priekšā, jo Jēzus mums parādīja, ka pēdējais vārds pieder nevis nāvei, bet Dieva žēlsirdīgajai mīlestībai – norādīja pāvests piektdienas homīlijā. Uzreiz pēc Mirušo piemiņas dienas, 3. novembrī, viņš celebrēja Svēto Misi par pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem. Francisks norādīja, ka šī liturģija kārtējo reizi pievērš mūsu skatienus nāves realitātei. No vienas puses, tā mūsos atdzīvina skumjas par to, ka esam šķirti no cilvēkiem, kuri kādreiz atradās mums līdzās un darīja mums labu. Tomēr, no otras puses, tā dzīvina mūsu cerību gan attiecībā uz viņiem, gan arī sevi.

Svētie Raksti vēstī par stipru cerību uz taisnīgo augšāmcelšanos: “Un daudzi no tiem, kas guļ zemes putekļos, uzmodīsies: vieni mūžīgai dzīvei un citi mūžīgam kaunam” (Dan 12, 2). Pāvests skaidroja, ka tie, kuri guļ zemes putekļos, ir, protams, nomirušie, un pamosties no nāves nenozīmē automātiski atgriezties dzīvībā. Jā, vieni uzmodīsies mūžīgajai dzīvei, bet citi mūžīgam kaunam. Ar nāvi izgaist “krustceles”, kurās atrodamies savas dzīves laikā – uzsvēra Svētais tēvs. Kamēr dzīvojam, mums ir iespēja iet vai nu dzīvības ceļu, tas ir, ceļu, kas ved uz vienotību ar Dievu, vai nu nāves ceļu, kas mūs attālina no Viņa. Ar Bībelē lietoto vārdu “daudzi” jāsaprot tos, par kuriem Kristus izlēja savas asinis. Ļoti liels daudzums ir to, kuri, pateicoties Dieva žēlsirdīgajai labestībai, var piedzīvot dzīvi, kas nebeidzas, un pilnīgu uzvaru pār nāvi, kas tiek panākta ar augšāmcelšanos.

Evaņģēlijā Jēzus stiprina mūsu cerību, sakot: “Es esmu dzīvā Maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēd šo maizi, dzīvos mūžīgi” (Jņ 6, 51). Tie ir vārdi, kas atgādina par Kristus krusta upuri. Viņš pieņēma nāvi, lai atpestītu cilvēkus, ko Tēvs Viņam nodeva un kuri bija miruši grēka verdzībā. Jēzus kļuva mūsu brālis un dalījās mūsu stāvoklī līdz pat nāvei. Viņš ar savu mīlestību salauza nāves jūgu un atvēra mums dzīvības vārtus.

Turpinot Francisks norādīja, ka ēdot Kristus Miesu un dzerot Viņa Asinis, mēs vienojamies Viņa uzticīgajā mīlestībā, kas piepilda mūs ar cerību uz labā galīgo uzvaru pār ļauno, ciešanām un nāvi. Šo mīlestības saišu ar Kristu spēkā mēs zinām, ka vienotība ar mirušajiem nepaliek tikai vēlmes vai iztēles līmenī, bet ir realitāte. Ticība uz augšāmcelšanos, ko apliecinām, ļauj mums būt cerības cilvēkiem, bet nevis dzīvot izmisumā, dzīvības, bet nevis nāves cilvēkiem – uzsvēra pāvests, paskaidrojot, ka tā iemesls ir mūžīgās dzīves apsolījums. Un mūžīgā dzīve pastāv vienotībā ar augšāmcēlušos Kristu.

Svētais tēvs norādīja, ka šī mūsos Dieva Vārda iedegtā cerības uguns, palīdz mums sākt mierīgi un paļāvīgi raudzīties uz nāvi, jo Jēzus mums parādīja, ka pēdējais vārds pieder nevis nāvei, bet Tēva žēlsirdīgajai mīlestībai, kas mūs pārveido un ieved mūs vienotībā ar Viņu uz mūžiem. Kristietim raksturīgā būtiskā iezīme ir tā, ka Viņš ar nepacietību gaida pēdējo satikšanos ar Dievu – uzsvēra pāvests. Viņš prot piešķirt jēgu šai gaidīšanai. Viņš saskata tās nozīmi. Un tā ir viņa fundamentālā iezīme. Psalmā lasām sekojošus vārdus: “Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva: kad es iešu un nostāšos Dieva vaiga priekšā?” (42, 3). Šie tēlainie vārdi aizkustinošā veidā izsaka mūsu gaidas un slāpes pēc mīlestības, skaistuma, laimes un Dieva gudrības.

Noslēgumā Francisks piebilda, ka minētie psalma vārdi bija dziļi iespiedušies nu jau mūžībā aizgājušo kardinālu un bīskapu dvēselē, kuru piemiņai tiek svinēts šis dievkalpojums. Viņi kalpoja sev uzticētajai tautai mūžības perspektīvā. Viņi nesavtīgi kalpoja Evaņģēlijam un Baznīcai. Pateicoties par viņu kalpojumu, varam ieklausīties apustuļa Pāvila vārdos: “Cerība nepieviļ” (Rom 5, 5) – sacīja pāvests. Nē, tā nepieviļ! – viņš uzsvēra. Dievs ir uzticīgs un mūsu cerība uz Viņu nav veltīga. 

No 2016. gada 22. oktobra līdz šī gada 24. oktobrim Debesu Tēva mājās ir atgriezušies 14 kardināli - Džilberto Agustini, Miloslavs Vlks, Atilio Nikora, Ļubomirs Huzars, Joahims Maisners, Karlo Kafarra, Velazio De Paolis un citi. 

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.