2017-10-27 15:54:00

Pāvests sarunājas ar Starptautiskās kosmosa stacijas apkalpi


Ceturtdienas, 26. oktobra, pēcpusdienā pāvestam bija pavisam neierasta “tikšanās”. Viņš veica videozvanu un aptuveni 20 minūtes sarunājās ar sešiem Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apkalpes locekļiem, kuri šobrīd atrodas ārpus mūsu planētas. Francisks iekārtojās Pāvila VI zāles vienā aulā liela ekrāna priekšā, savukārt astronauti pāvesta fonā varēja lasīt Dantes “Dievišķās komēdijas” citātu: “Mīlestība kustina sauli un citas zvaigznes”.

Diezgan neierasti bija arī tas, ka jautājumus šoreiz uzdeva Svētais tēvs. “Ņemot vērā savu pieredzi, kāda, jūsuprāt, ir cilvēka loma universā?”, viņš jautāja. Itāļu astronauts Paolo Nespoli atbildēja, ka viņiem ir svarīgi aizvien labāk un labāk iepazīt visu, kas ir visapkārt, piebilstot, ka viņš labprāt gribētu redzēt ierodamies kosmosā filozofus, dzejniekus un – kāpēc gan nē – arī pāvestu, lai izzinātu visumu un saprastu, ko cilvēkam nozīmē atrasties ārpus Zemes.

“Vai mīlestība kustina visumu?”, turpināja Francisks. Krievu kosmonauts Aleksandrs Mizurkins, atbildot, atsaucās uz savu mīļāko grāmatu “Mazais princis”. Viņš atzina, ka šis franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī varonis atdotu savu dzīvību par to, lai izglābtu augus un dzīvniekus uz Zemes. “Mīlestība ir spēks, kas tev piešķir spēju atdot savu dzīvību”, uzsvēra Mizurkins.

Atbildot uz Svētā tēva jautājumu par iespējamo sadarbību mūsdienu individuālistiskajā sabiedrībā, amerikāņu astronauts Džozefs Akaba pauda gandarījumu par sadarbību starp tautām – ASV, Krieviju, Japānu, Kanādu un deviņām Eiropas valstīm. Mēs visi kopā tiecamies panākt kaut ko lielāku – viņš sacīja. Ja mēs panākam vienotību dažādībā, tad izveidojam tik spēcīgu kopumu, ka varam turpināt šo izzināšanas ceļojumu.

Sarunas laikā pāvests uzdeva jautājumu arī par viņu aicinājumu. Kas viņus motivēja kļūt par astronautiem? Otrais SKS krievu tautības pārstāvis Sergejs Rjazaņskis atsaucās uz savu vectēvu, kurš strādāja ar satelītu Sputnik. Francisks neslēpa savu prieku par šādu atbildi, jo viņam ir svarīgas saknes un senču piemiņa. Amerikānis Rendijs Bresniks apliecināja, ka viņam, savukārt, lielu prieku sagādā tas, ka var uzlūkot Zemi savā ziņā ar paša Dieva acīm – zemi, kurai nav robežu, un kur visi cilvēki līdzdarbotos viens ar otru labākas nākotnes veidošanā. Tāpat pāvests priecājās, ka šis astronauts atzina, ka Zeme tomēr ir tik trausla.

Francisks jautāja, vai ceļošana kosmosā neizmaina cilvēka skatījumu uz daudzām lietām, ko varbūt ikdienas dzīvē nenovērtējam, piemēram, izpratni par tādiem jēdzieniem kā “augšā” un “lejā”, un vai ir kas tāds, kas kosmosa stacijā pārsteidz? Vēl viens amerikānis Marks Veinds Hejs norādīja, ka tad, kad aplūkojam kādu lietu no citas perspektīvas, tā mums kļūst tuvāka. “Mēs nezinām, vai attiecībā pret zemi esam augšā vai apakšā. Lai saprastu, kur es esmu”, viņš piebilda, “man ir jānosaka, kur ir augša un kur apakša un jāveido savu mikrokosmosu. Man ir jāizdara izvēle”. Šai sakarā pāvests uzsvēra, ka cilvēks ir apveltīts ar izvēles spēju un ir spējīgs pieņemt lēmumus.

Sarunas noslēgumā abas puses pauda prieku par šo “tikšanos”. Svētais tēvs atzina, ka tā bija ļoti konstruktīva apmaiņa, bet kosmonauti priecājās, ka varēja mazliet “atvilkt elpu” no saviem ikdienas tehniskajiem darbiem.

Jāatgādina, ka šī bija jau otrā reize, kad pāvests zvana SKS apkalpes locekļiem. Pirmo reizi to izdarīja Benedikts XVI 2011. gadā.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.