Pāvests: Uzticēties Dievam nenozīmē bēgt no realitātes

«Jēzus apliecina, ka nodokļu maksāšana nav elku pielūgšanas akts, bet pilsonisks pienākums,» – apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» sacīja pāvests. 22. oktobra pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāk nekā 35 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Parastā liturģiskā laika 29. svētdienai paredzētajā Evaņģēlija fragmentā tiek minēts arī mūsdienās «sāpīgais» jautājums par nodokļu maksāšanu. Šo jautājumu bija uzdevuši farizeji, kuri gribēja Jēzu pieķert vārdos. Tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus kopā ar hērodiešiem, lai noskaidrotu, vai drīkst maksāt ķeizaram nodokli vai nē? Bet Jēzus, sapratis viņu nekrietnību, sacīja: «Kāpēc jūs mani kārdināt, liekuļi? Parādiet man nodokļu monētu!» «Šie vārdi, – turpināja pāvests – atgādina par valsts pilsoņu tiesībām un pienākumu, un reizē liek aizdomāties par mūsu sirdīs iespiesto attēlu. Tas ir Dieva attēls. Jēzus ir pasaules Kungs, un mēs, radīti pēc Dieva attēla, piederam Viņam. Šodien Jēzus jautā: pie kā piederi tu? Pie ģimenes, draugiem, pilsētas, skolas, darba, politikas, valsts? Jā, patiesi. Tomēr Jēzus atgādina, ka pirmām kārtām tu piederi Dievam. Viņš ir devis tev visu, kas tu esi un kas tev ir. Tāpēc savu dzīvi, dienu no dienas, varam un mums vajag izdzīvot ar šīs piederības apziņu un ar pateicību Dievam, kurš radījis mūs pēc sava Dēla, Jēzus attēla. Tas ir dziļš un skaists noslēpums,» – sacīja Francisks.

Svētais tēvs uzsvēra, ka Kristus mācekļi ir aicināti iesaistīties šīs pasaules lietās, lai tajās ienestu Dieva gaismu. Turpinot uzrunu, pāvests teica: «Kristietis ir aicināts aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē, nepretojoties «Dievam» un «ķeizaram». Pretošanās Dievam un ķeizaram liecina par fundamentālistisku attieksmi. Kristietis ir aicināts ne tikai iesaistīties, bet arī apgaismot šīs zemes realitāti ar gaismu, kas nāk no Dieva. Uzticēties Dievam un cerēt uz Viņu nozīmē nevis bēgt no realitātes, bet gan padarīt darbīgu to, kas pieder Dievam. Tāpēc ticīgais raugās uz nākotnes realitāti, uz Dievu, cenšoties pilnībā izdzīvot šīs zemes dzīvi un drosmīgi pārvarēt tās izaicinājumus.»

Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests atgādināja, ka sestdien, 21. oktobrī Barselonā notika 109 mocekļu beatifikācijas svinības. Klaretīņu kongregācijas brāļi tika nogalināti naidā pret ticību laikā, kad Spānijā plosījās pilsoņu karš. Francisks vēlēja, lai viņu aizbildniecība stiprina mūsdienu kristiešus, kuri dažādās valstīs cieš diskrimināciju un vajāšanas.

Svētais tēvs arī atgādināja, ka svētdienā tika atzīmēta Pasaules misiju diena. Viņš aicināja priecīgi izdzīvot savas dzīves misiju, liecinot par Kristu tur, kur katrs dzīvo un strādā, kā arī lūgties par misionāriem un misionārēm, kas pašaizliedzīgi sludina Kristu tur, kur Viņu vēl daudzi nepazīst.

Svētdien, 22. oktobrī, svētā Jāņa Pāvila II liturģiskās piemiņas dienā, Francisks sava priekšgājēja, pāvesta-misionāra aizbildniecībai uzticēja Baznīcu mūsdienu pasaulē, un, lai stiprinātu tās misionāro dedzību, pasludināja 2019. gada oktobri par Ārkārtas misiju mēnesi.

Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas kongregācijas prefektam, kardinālam Fernando Filoni adresētajā vēstulē pāvests atgādina, ka pēc diviem gadiem apritēs Benedikta XV apustuliskā pamudinājuma Maximum illud publikācijas simtā gadskārta. Francisks norāda arī uz Jāņa Pāvila II enciklikas Redemtoris missio aktualitāti. Misija atjauno Baznīcu, stiprina ticību un kristīgo identitāti. Pāvests uzsver, ka nedrīkst atlikt pastorālo un misionāro atjaunošanu. Esam aicināti būt vienmēr «misionārā gatavībā» nest Labo vēsti mūsdienu cilvēkiem, sevišķi tiem, kuri cieš karu un vardarbību, kuri spiesti atstāt savas mājas, savu zemi. Jēzū piedošana uzvar grēku, dzīvība uzvar nāvi un mīlestība bailes, – vēstulē raksta Francisks.

S. Krivteža / VR