Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Vatikāns \ Dokumenti

Iznāk ar komentāru papildināts Katoliskās Baznīcas katehisms

23/10/2017 16:03

Pāvests Francisks ir uzrakstījis prezentācijas vārdus jaunajam Katoliskās Baznīcas katehisma izdevumam, kas papildināts ar Pontifikālās Jaunās Evaņģelizācijas veicināšanas padomes prezidenta, arhibīskapa Rino Fizikellas teoloģiski pastorālo komentāru.

“Katoliskās Baznīcas  katehisms ir kā sava veida gājums, kas ar četru ceļa posmu starpniecību palīdz saprast ticības dinamiku,” raksta pāvests. Viņš norāda, ka jaunais izdevums, kurā ir rodams arī minētais teoloģiski pastorālais komentārs, kalpos par nozīmīgu palīgu, lai aizvien dziļāk izprastu ticības noslēpumu. Pāvests raksta, ka šis izdevums kļūst par papildus meditāciju, caur kuru veicināt un atbalstīt partikulārās Baznīcas visā pasaulē, lai labāk veiktu evaņģelizācijas un izglītības darbu, jo īpaši priesteru un katehētu formāciju. Svētais tēvs novēl, lai Katoliskās Baznīcas katehisms tiktu pazīts un izmantots, lai labāk spētu novērtēt lielo ticības mantojumu, kas ir sakrāts nu jau vairāk nekā divos tūkstošos kristietības vēstures gadu.

Arhibīskaps Rino Fizikella komentārā apraksta katehisma grāmatā attēloto logo. Tajā skatāms Labais Gans ar spieķi rokā un flautu pie mutes. Pie Jēzus kājām atpūšas avs, kas pagriezusi galvu klausās Gana mūzikā. Abi atrodas Dzīvības koka pavēnī. Komentārā paskaidrots, ka Labā Gana metafora sevī ietver divus šķietami kontrastējošus aspektus – autoritāti un draudzību. Ganam ir jābūt stipram, lai aizsargātu savu ganāmpulku. Tai pašā laikā viņš spēj maigi mīlēt. Būdams uzticīgs senajiem rakstiem, arī Jēzus izmanto gana metaforu, lai apliecinātu rūpes, ar kādām Viņš izturas pret saviem mācekļiem un visiem, kas Viņam tic. Evaņģēlisti rāda, ka Jēzus ir sūtīts pie “pazudušajām avīm” (Mt 15,24). Viņš sapulcē savus mācekļus kā “nelielo ganāmpulku” (Lk 12,32) un pasargā to no tā, kurš pārģērbies par jēru, mēģina to sagraut (Mt 7,15).

Svētais Pāvils vēstulē ebrejiem Jēzu sauc par “lielo avju ganu” (13,20), bet Pēteris par “virsganu” (1 Pt 5,4). Tomēr Jānis ir tas, kurš vislabāk apraksta Labo Ganu, iepazīstinot ar Jēzu kā ar Dēlu, kurš tērpies gana drēbēs atklāj Tēva mīlestību (sal. Jņ 10).

Arī Gana spieķī ir ietverta plaša simboliska nozīme. Jēzus sēž ar spieķi rokā. Sēdoša pozīcija ir autoritātes zīme, jo tā norāda uz Skolotāju, kurš māca. Nomadu ganam spieķis ir gājuma simbols. “Šīs īpatnības palīdz saprast Katoliskās Baznīcas katehisma mērķi,” raksta arhibīskaps Fizikella. Mācība, kas tiek piedāvāta, nav nekas cits kā Baznīcas ticība, tāda, kāda tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā un kuras galvenais avots ir Dieva Vārds. Saskaņā ar to dzīvo kristīgā kopiena un šo Vārdu interpretē Baznīcas gani. Tomēr, gana spieķis norāda uz vēl ejamo ceļu. Baznīcu šai ceļā pavada daudzi vīrieši un sievietes, kas jau tūkstošiem gadu ir apliecinājuši savu ticību. To skaitā ir gan lielās Svēto Rakstu figūras – Ābrams, Mozus, Elija, Dāvids, pravieši, apustuļi, mācekļi, gan arī vienkārši ticīgie, pat tādi, kuru vārds nav zināms, taču ir bijusi zināma viņu ticība, drosme, dedzība un mīlestība.

Vēl viens no katehisma logo redzamajiem attēliem ir flauta. Tas ir mūzikas instruments un mūzika ir gana melodijas un Viņa mācības skaistuma zīme. Ilgajā ceļā ir nepieciešamas atpūtas pauzes. Tas ir laiks, kurā atgūt spēkus un izvērtēt situāciju. Avs, kas apgūlusies blakus ganam, uzticīgi raugās uz Viņu un klausās flautas skaņās. Kā norāda arhibīskaps Fizikella, tā ir būtiska attieksme, ar kādu ir jāattiecas pret Skolotāja “mūziku”. Ir nepieciešams Viņā klausīties, jo Viņš nevar pievilt. Šis attēls ir attiecināms arī uz Katoliskās Baznīcas katehismu. Tas ir iekļaujams Baznīcas ganu mācībā, ko Dieva tauta pieņem ar uzticību un atvērtību.

Bez tam, logo ir redzams Dzīvības koks. Kā rāmis tas apvij pašu logo. Tas ir koks, kas atrodas Ēdenes centrā (sal. Rad 2,8). Tas ir tas pats koks, kas Jēra asiņu atjaunots, atrodas arī Atklāsmes grāmatas centrā. Tajā teikts, ka šis koks “nesa augļus divpadsmit reizes, dodot katru mēnesi savu augli, un koka lapas bija tautu dziedināšanai” (22,2). Šī Dzīvības koka ēnā ticīgie rod patvērumu un savu skatienu vērš uz atlikušo ceļu, kas ejams.

Komentāra noslēgumā arhibīskaps Rino Fizikella atgādina, ka nupat aprakstītais logo atrodas katakombās un skatāms uz kāda kapakmens. Šie aspekti liek papildināt logo interpretāciju ar vēl kādu piebildi. Proti, kristīgajā ticībā katakombas ir zīme, kas aizved laikposmā, kurā ticība bija jāuztur publiski. Ilgu laiku ticība ir pieredzējusi tumsas, baiļu, moceklības brīžus. Tādus tā pieredz arī mūsdienās. Dažādās pasaules vietās būt kristiešiem joprojām nozīmē atrasties katakombu situācijā. Arhibīskaps Fizikella norāda, ka šī viņu ticība ir atbalsts mūsējai, kas bieži vien kļūst slinka un nespēj pamosties, lai pamudinātu mūs atgriezties. Kapakmenī attēlotais cilnis ir gan gaidīšanas, gan dalīšanās zīme. Arī Labais Gans pieņēma “Lielās sestdienas” pieredzi. Viņam tika uzvelts kapakmens domājot, ka Jēzus Nācarieša lieta ir izbeigta pilnībā. Taču, tā nebija. Akmens, kas cilvēkam nav pa spēkam, tika novelts, un Kristus uz visiem laikiem atgriezās dzīvībā. Eņģeļa vēstījums “Viņa šeit nav!” arī mums paliek par vispārliecinošāko zīmi. Ne jau mirušo, bet gan dzīvajo valstībā ir jāmeklē Kristus. Kaps ir gaidīšanas un cerības zīme, ka Kungs, būdams uzticīgs savam solījumam, arī mums ļaus augšāmcelties jaunai dzīvei kopā ar Viņu. Tas ir kristīgās ticības radikālais jaunums.

I. Šteinerte/VR

23/10/2017 16:03