Pāvests mudina priesterus dzīvot brālībā

Sestdien, 21. oktobrī, pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās brazīliešu koledžas audzēkņus un darbiniekus. Mājā dzīvo priesteri, kuri ieradušies Romā, lai studētu dažādās pontifikālajās augstskolās. Uzrunā Svētais tēvs pievērsās četriem priestera dzīves pīlāriem – garīgajai, akadēmiskajai, cilvēciskajai un pastorālajai dimensijai. Visām šīm dimensijām ir jābūt savstarpējā harmonijā – viņš atgādināja. Pat ja šobrīd akadēmiskā dimensija gūst virsroku, nedrīkst aizmirst arī par pārējām. Priesterim jārūpējas par savu garīgo dzīvi, ik dienas celebrējot Svēto Misi, lūdzoties breviāru, Rožukroni, pavadot laiku Kunga klātbūtnē. Iespēju robežās, viņam jārūpējas arī par pastorālo dimensiju, veicot kādu pastorālo kalpošanu. Runājot par cilvēciskās dimensijas izkopšanu, īpaši jācenšas, lai, piedzīvojot zināmu vientulību (jo trūkst savu draudzes locekļu klātbūtnes un atbalsta), nepazaudētu no sava redzes loka studiju ekleziālo un misionāro perspektīvu.

Priesterim studentam jāsargājas no dažām “slimībām”, piemēram, no tā sauktā “akadēmisma” un no kārdinājuma uzskatīt studijas tikai par sevis apliecināšanas iespēju. Sasirgstot ar šīm “slimībām”, tiek apslāpēta ticība. “Lūdzu, neaizmirstiet, ka pirms nekā būt mācītājiem un doktoriem, jūs esat un jums ir jāpaliek priesteriem, Dieva tautas ganiem”, piekodināja Svētais tēvs.

Kā saglabāt līdzsvaru starp minētajiem četriem pīlāriem? Francisks norādīja, ka visefektīvākais līdzeklis šai ziņā ir priesteriskā brālība. Praksē tas nozīmē to, ka priesterim studentam jāapzinās, ka pirmā persona, uz kuru ir jābūt vērstai viņa pastorālajai mīlestībai, ir brālis priesterībā.

J. Evertovskis / VR