Cilvēki ar īpašām vajadzībām ir Baznīcas bagātība

“Katehēze un cilvēki ar īpašām vajadzībām” – par šādu tematu iepriekšējās dienās Romā norisinājās Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes rīkotā tikšanās. Sestdien Francisks pieņēma audiencē 450 šī saieta dalībniekus. Uzrunā viņš norādīja, ka sabiedrībā pieaugošā apziņa par katras personas, sevišķi vājāko, cieņu ir vedusi pie drosmīgas rīcības cilvēku ar īpašām vajadzībām labā un viņu aizvien lielākas integrācijas sabiedrībā. Vienlaikus viņš atzina, ka daudzos tomēr vēl ir iesakņojies uzskats, ka minētie cilvēki nevar būt laimīgi un sevi pilnībā īstenot. Līdz ar to ir manāma atstumšana.

“Īstenībā, mēs visi pazīstam cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tai skaitā ar smagu invaliditāti, kuri, kaut arī ar lieliem pūliņiem, bet ir atraduši savu ceļu un dzīvo piepildītu dzīvi”, sacīja Svētais tēvs. Tai pat laikā mēs pazīstam daudzus tādus, kuriem šķietami viss ir kārtībā, kuriem nekā netrūkst, bet kuri dzīvo izmisumā. Doma, ka esam neievainojami, ir bīstami maldi – viņš uzsvēra. Ievainojamība ir cilvēka dabas sastāvdaļa.

Kāda tam ir atbilde? Pāvests norādīja, ka atbilde ir mīlestība. Nevis saldenā vai žēluma piepildītā, tas ir, neīstā mīlestība, bet patiesa un konkrēta mīlestība, kurā tiek respektēta otras personas cieņa un kas palīdz cilvēkam pilnveidoties. Cilvēks var nostāties uz patiesas un ilgtspējīgas laimes ceļa tādā mērā, kādā viņš tiek pieņemts, mīlēts, iekļauts sabiedrībā un atbalstīts – skaidroja Francisks. Tas ir svarīgi visiem, bet sevišķi tiem, kurus piemeklējuši dažādi dzīves pārbaudījumi. Svētais tēvs uzsvēra, ka šai ceļā liela nozīme ir ticībai. Pateicoties tai, cilvēks piedzīvo mīlošā Tēva klātbūtni savā dzīvē. Tāpēc Baznīca nāk palīgā ģimenēm un palīdz tām nejusties pamestām un vientuļām.

Pāvests atgādināja, ka liela atbildība gulstas uz draudzēm un tiem, kuri nodarbojas ar katehēzi. Ticīgo kopienā un īpaši svētdienas Svētajā Misē ir jāiesaista arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām, lai satikšanās ar augšāmcēlušos Kristu kļūtu viņu ne tik vieglajā dzīvē par cerības un drosmes avotu. Nekādi fiziskie vai psihiskie trūkumi nedrīkst kļūt par šīs satikšanās šķērsli, jo Kristus vaiga spožums atspīd katrā cilvēkā. Baznīcas ganus pāvests mudināja nebaidīties no cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un nekādā gadījumā neliegt viņiem iespēju saņemt Dieva žēlastību. Katehētiem jāpalīdz viņiem augt ticībā un jāatbalsta viņus, lai arī šie cilvēki varētu likt lietā savas radošās spējas un atbalstītu Baznīcas dzīvi.

J. Evertovskis / VR