Lai saņemtu no Dieva piedošanu, mums jābūt patiesiem Viņa priekšā

Jēzus prasa, lai mēs būtu patiesi, jo ar meliem un liekulību nodarām lielu ļaunumu. Taču ko nozīmē būt patiesiem? Piektdienas, 20. oktobra, rīta Svētajā Misē pāvests lūdzās, lai Kungs mums dod žēlastību būt “patiesiem savā sirdī”.

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvils mudina kristiešus ticībā pievērsties Dievam un skaidro, kas īsti ir piedošana, ko saņemam no Dieva (sal. Rom 4, 1-8). Piedošana ir žēlastība. Apustulis liek uzsvaru uz ticību, sakot, ka mēs tiekam attaisnoti “neatkarīgi no darbiem”, pateicoties Dieva žēlastībai un Viņa gribas lēmumam.

Šajā sakarā Francisks skaidroja: “Mūsu darbi ir atbilde Dieva nesavtīgajai mīlestībai. Dievs mūs attaisnoja un vienmēr mums piedod. Un būt svētam nozīmē neko citu kā vienmēr saņemt šo piedošanu. Tāpēc Pāvils citē 32. psalmu: ‘Svētīgi tie, kam netaisnība ir piedota un kam ir segti grēki. Svētīgs ir vīrs, kam Kungs nav pieskaitījis grēku’. Kungs mums piedeva pirmdzimto grēku un Kungs mums piedod katru reizi, kad dodamies pie Viņa. Mēs ar saviem darbiem nevaram sev piedot grēkus. Piedot var vienīgi Viņš. Mēs šai piedošanai varam atbildēt ar saviem darbiem”.

Homīlijas turpinājumā pāvests norādīja, ka Jēzus runā par attaisnošanu arī šodienas Evaņģēlijā (sal. Lk 12, 1-7). Kungs aicina savus mācekļus sargāties no farizejiem, no “farizeju rauga” – no tiem, kuri izliekas taisnīgi un svēti. Šie ļaudis ir liekuļi – uzsvēra Francisks. Viņi izliekas, ka ir labi un kārtīgi, bet, īstenībā, viņu sirds ir nekrietnības pilna. Viņi visiem rāda, ka lūdzas, gavē un dod upurdāvanas, bet viņu sirds ir tukša. Tur trūkst “substances”. Viņi dzīvo liekulīgi. Viņos nav patiesības. Viņi izskaistina sevi, noklāj savu dvēseli ar “kosmētikas masku”. Viņi tikai slēpjas aiz svētuma maskas. Jēzus pieprasa, lai mēs vienmēr būtu patiesi. Lai tas, ko mēs parādām uz āru, nāktu no mūsu sirds!

Svētais tēvs paskaidroja, ka būt patiesam nozīmē rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu. Mums jāievēro šī saskaņa starp to, ko darām, un to, ko izdzīvojam savā iekšienē. Meli un liekulība ir liels ļaunums. Ar Psalma vārdiem lūdzam žēlastību būt patiesiem Kunga priekšā: “Kungs, es atzinos Tev savā grēkā un nenoslēpu savu noziegumu. Es sacīju: ‘Atzīšos Kungam savā netaisnībā’, un Tu atlaidi mana grēka vainu” (Ps 32). Pārfrāzējot, pāvests teica: “Es nenobalsināju savu dvēseli”.

Noslēdzot uzrunu, viņš mudināja vienmēr būt patiesiem Dieva priekšā. Tieši pateicoties šai patiesajai stājai, mēs varam saņemt no Kunga piedošanu. Nereti liekulība kļūst par netikumu. Lai mēs neiekristu šajos slazdos, netiesāsim citus, bet mācīsimies gudrību un apsūdzēsim tikai sevi savos pārkāpumos. Taču nekad neslēpsim savas vainas no Kunga. Būsim patiesi, tādi, kādi esam!

J. Evertovskis / VR