2017-10-14 16:49:00

Pāvests pieņem svētā Vincenta dibināto kongregāciju locekļus


Jau vairākas nedēļas Romā ir vasarīgs, saulains laiks un šādos apstākļos notika arī Svētā Vincenta no Paulas reliģiskās saimes tikšanās ar pāvestu. Svētā Pētera laukumā bija pulcējušies sieviešu un vīriešu kārtas reliģiskie, kas pieder vairākām svētā Vincenta dibinātajām kongregācijām. Klāt bija arī liels daudzums kongregāciju draugu no visas pasaules. Viņi kopā atzīmēja 400 savas harizmas gadus. Pāvests, uzrunājot viesus, aplūkoja trīs vārdus, kam būtu jāraksturo gan svētā Vincenta sekotāju, gan visu kristiešu dzīve kopumā. Šie vardi ir “adorēt”, “pieņemt”, “iet”.

Vispirms “adorēt”. Svētais Vincents daudzreiz ir aicinājis nemitīgi rūpēties par savu iekšējo dzīvi un nodoties lūgšanai, kas šķīstī un atver sirdi. Viņš ir norādījis, ka lūgšana ir kā bāka katrai dienai, kā dzīves rokasgrāmata. Tikai lūdzoties no Dieva var saņemt mīlestību, ko izliet pār pasauli. Tikai lūdzoties var skart cilvēku sirdis, kad sludinām tiem Evaņģēliju. Taču, kā atgādināja pāvests, svētajam Vincentam lūgšana nenozīmēja formulu kopumu. Lūgšana viņam nozīmēja apstāties Dieva priekšā, lai paliktu kopā ar Viņu, lai Viņam novēlētu sevi. Tā ir visšķīstākā lūgšana, tā, kas dod vietu Kungam un Viņa, nevis kā cita slavēšanai. Tā ir adorācija.

Francisks atzīmēja, ka adorācija ir vistīrākā intimitāte ar Dievu, kas piešķir mieru un prieku, un izkliedē pagurumu. Tāpēc, tiem, kas bija nospiesti, svētais Vincents ieteica uzkavēties lūgšanā “bez spriedzes, iegrimstot Dievā ar vienkāršu skatienu, nenopūloties atrast Viņa klātbūtni ar sajūtu piepūli, bet atvēlot sevi Viņam” (no vēstules G. Pesnelle, 1659).

Svētais Vincents ir aicinājis “adorēt Dievā pat tādus izskaidrojumus, ko ir grūti atrast un pieņemt” (no vēstules F. Get, 1659). Pāvests piebilda, ka tas, kurš adorē, kurš nemitīgi iet pie mīlestības dzīvā avota, nevar nepalikt no tās neietekmējies. Šāds cilvēks pret citiem sāk izturēties tāpat kā Kungs izturas pret viņu. Viņš kļūst žēlsirdīgāks, saprotošāks, atvērtāks un spēj pārvarēt savu stingrību un noslēgtību.

Otrkārt, pāvests aplūkoja vārdu “pieņemt”. Kad dzirdam šo vārdu, vispirms domājam par kāda uzņemšanu. Taču, patiesībā tam ir daudz dziļāka nozīme, proti, būt cilvēkiem, kas ir spējīgi pieņemt, atvērties, veltīt sevi citiem. Pieņemt nozīmē pārskatīt sava “es” dimensiju, iztaisnot savu domāšanas veidu, saprast, ka dzīve nav mans privātīpašums un ka laiks man nepieder. Tā ir pakāpeniska atraušanās no visa tā, kas ir mans: mans laiks, mana atpūta, manas tiesības, manas programmas, mani pasākumi. Kristietis, kurš spēj pieņemt, ir patiess Baznīcas cilvēks, jo Baznīca ir Māte un māte pieņem dzīvību un to pavada. Tāpat kā bērns līdzinās mātei, nesot viņas vaibstus, tāpat kristietis nes Baznīcas vaibstus. Tātad, tas kurš pieņem, ir uzticīgs Baznīcas bērns. Viņš bez kurnēšanas nes saskaņu un veido kopību, un ar dāsnumu sēj mieru – arī tad, ja nesaņem neko pretī.

Trešais vārds “iet”. Pāvests uzsvēra, ka mīlestība ir dinamiska, tā iziet no sevis. Tas, kurš mīl, nepaliek atzveltnes krēslā, gaidot, kad iestāsies labāki laiki, bet gan ar entuziasmu un vienkāršību ceļas un iet. Svētais Vincents savu kongregāciju dēliem un meitām ir teicis: “mūsu paaicinājums ir iet – iet nevis pie draudzes, vai diecēzes, bet pie visas pasaules, lai iedegtu cilvēku sirdis, darot to pašu, ko darīja Dieva Dēls, kurš bija nācis, lai pasaulē nestu uguni, kas deg Viņa mīlestībā” (no uzrunas 1659. gada 30.maija konferencē). Pāvests teica, ka šis aicinājums vienmēr attiecas uz visiem. Tas liek sev uzdot jautājumus: “vai es eju pretim citiem, kā to vēlas Kungs? Vai tur, kur eju, nesu šo žēlsirdības uguni, vai arī palieku aizvēries, lai sasildītos pats pie sava kamīna?”

Pāvests pateicās Svētā Vincenta ģimenes locekļiem par to, ka viņi iet pa pasaules ceļiem un novēlēja tiem neapstāties, bet ik dienas no adorācijas  turpināt smelties Dieva mīlestību  un izplatīt to pasaulē, aizraujot citus caur savu žēlsirdību, atvērtību un saskaņu. “Svētīju jūs un visus nabadzīgos, kurus satiekat,” teica pāvests reliģiskajiem un aicināja neaizmirst palūgties arī par viņu.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.