Atbalstīsim Svētā tēva pūliņus miera labā!

Sestdien, 14. oktobrī, pāvests pieņēma audiencē Svētīgā Imperatora Kārļa Lūgšanas par mieru starp tautām līgas locekļus. Viņi iepriekšējās dienās pulcējās Romā uz tikšanos, lai atskatītos uz pāvesta Benedikta XV tieši pirms 100 gadiem miera labā īstenotajām iniciatīvām. Toreiz, kad plosījās Pirmais pasaules karš, tikai imperators Kārlis atbalstīja pāvesta miera panākšanas starp valdībām pūliņus.

Minētajai līgai jeb apvienībai ir trīs mērķi: meklēt un izpildīt Dieva gribu, darboties taisnīguma un miera labā, un izskaust pasaulē netaisnību. Uzrunā Francisks atgādināja, ka tie bija arī svētīgā Kārļa mērķi. Viņš bija valsts vīrs, ģimenes vīrs un tēvs, un Baznīcas dēls. Paļaujoties uz Dievu un uzticoties Viņa gribai, Kārlis pieņēma ciešanas un upurēja savu dzīvi miera labā. Ar savu ticību un mīlestību viņu vienmēr atbalstīja viņa laulātā draudzene Zita.

Mūsdienu izaicinājumi prasa visu labas gribas cilvēku sadarbību un, jo īpaši, lūgšanu un upuri – sacīja pāvests Francisks. Viņš aicināja klātesošos atbalstīt ar savām lūgšanām un personīgu rīcību Svētā tēva pūliņus miera labā. “Bez ticīgo lūgšanas atbalsta Pētera pēctecis nevarētu pildīt savu misiju pasaulē”, viņš teica. Pāvests novēlēja minētās apvienības locekļus Dievmātes mātišķajai aizsardzībai un svētīgā imperatora Kārļa aizbildniecībai un deva visiem savu apustulisko svētību.

Svētīgais Kārlis, Habsburgu dinastijas pārstāvis, bija pēdējais Austrijas imperators un pēdējais Ungārijas karalis. Viņš kāpa tronī 1916. gadā, bet nomira 1922. gadā. 2004. gadā svētais Jānis Pāvils II viņu pasludināja par svētīgu.

Kārlis no Austrijas vispirms bija priekšzīmīgs ģimenes tēvs, kurš reizē kalpoja dzīvībai un mieram. Svētīgais piedzīvoja Pirmo Pasaules karu, kurā piedalījās kā vienkāršs kareivis. Nonācis pie varas, viņš sadzirdēja pāvesta Benedikta XV aicinājumu un darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai veicinātu mieru. Viņš iestājās miera labā neraugoties uz to, ka citi viņu nesaprata un izsmēja. Tāpēc viņš ir atstājis ļoti spožu piemēru, kam mūsdienās ir liela nozīme. Mēs varam lūgt svētīgā Kārļa no Austrijas aizbildniecību, lai Dievs dāvā cilvēcei miera dāvanu.

Svētīgais Kārlis bija precējies ar Zitu, kura bija Parmas un Pjačencas pēdējā hercoga Roberto meita. Kārļa un Zitas ģimenē piedzima 8 bērni. Kad abi apprecējās, Kārlim bija 24, bet Zitai 19 gadi. Viņu mīlestība bija kvēla, stipra un skaista, taču jau pēc nepilniem 10 kopdzīves gadiem ģimene tika pakļauta smagiem pārbaudījumiem. Divus gadus pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca izsūtījumā. Neskatoties uz lielām ekonomiskajām grūtībām un nabadzību, Kārlis ar Zitu bija nešķirami un laimīgi. Viņi kopā nodzīvoja vēl 4 gadus – līdz brīdim, kad Kārli skāra smaga slimība un viņš nomira 34 gadu vecumā. Zitai toreiz bija tikai 29 gadi. Kaut arī viņa bija ļoti skaista un netrūka to, kuri būtu pretendējuši uz viņas roku, viņa vairs neapprecējās, jo nevēlējās aizmirst savu vīru – vīrieti, no kura viņa dzemdēja astoņus bērnus. Kārļa mīlestība pret Zitu bija maiga un uzticīga. Viņa sevis atdeve bija pilnīga. Tā bija mīlestība šī vārda īstajā nozīmē. „Tas, protams, var likties neticami, bet Kārļa un Zitas mīlestība bija patiešām skaista”, tā liecināja viņa beatifikācijas procesa postulators Andrea Ambrosi.

Habsburgu dinastija ir viena no ievērojamākajām un senākajām karaliskajām ģimenēm Eiropā. Tās locekļi vairākus gadu simteņus bija Svētās Romas impērijas valdnieki. Viņi valdīja Austrijā kā hercogi, lielhercogi un imperatori, kā arī bija Spānijas un Portugāles karaļi. Dinastijas pirmsākumi meklējami XI gadsimtā Habsburgas pilī, kas atrodas mūsdienu Šveicē. Izņemot nepilnus 30 gadus 16. un 17. gadsimta mijā, kopš 1276. gada līdz pat impērijas galam 1918. gadā Habsburgu varas centrs bija Vīne. Pirms gada pāvests Francisks pieņēma audiencē Vatikānā 300 Habsburgu dinastijas locekļus. Viņi ir aktīvi arī šodien, kad pasauli skar dažādi izaicinājumi un vajadzības. Viņi darbojas solidaritātes un kultūras laukā un dara visu iespējamo, lai vienotā Eiropa aizvien balstītos uz patiesi cilvēciskām un kristīgām vērtībām.

J. Evertovskis / VR