ASV: beatificēts misionārs un moceklis Stenlijs Frensiss Rozers

Oklahomā, Amerikas Savienotajās Valstīs, beatificēts misionārs un moceklis, tēvs Stenlijs Frensiss Rozers (Stanley Francis Rother). Beatifikācijas ceremoniju 23. septembrī vadīja Svēto lietu kongregācijas prefekts, kardināls Andželo Amato. Viņš uzsvēra, ka tēva Rosera pasludināšana par svētīgu ir liels notikums ne tikai Oklahomai, bet visai valstij.

Stenlijs Frensiss Rozers kalpoja Gvatemalā sociālo un politisko nemieru laikā. Misionārs ir dzimis amerikāņu zemnieku ģimenē un jau agros gados iepazina pūliņus, ko prasa rūpes par zemi. Garīgā semināra gados Stens, kā viņu sauca tuvinieki un draugi, savas zemnieka prasmes pielietoja seminārā dārzā. Pie tam, viņš uzņēmās arī tehnisko instalāciju un automašīnu remonta darbus.  Stenu raksturoja mīlestība uz darbu un lūgšanu, kā arī dedzīga vēlēšanās vest dvēseles pie Dieva. Saņemot priestera svētības un svinot pirmo Svēto Misi, viņš ticīgajiem izdalīja svētbildes, kuru otrajā pusē bija ierakstīti svētā Augustīna vārdi: “Sevis paša labā esmu kristietis, citu labā – priesteris”.

1968. gada jūnijā Stenlijam Rozeram tika uzticēti vikāra pienākumi Santjago Altitlanas draudzē Gvatemalā. Baznīcu apmeklēja galvenokārt šeit dzīvojošie indiāņi, seno maiju pēcteči. Sākotnēji kopiena piekopa reliģisko sinkrētismu. Priesteris Rozers iemācījās vietējo indiāņu valodu, kuru spēja izmantot arī sprediķos. Viņa pastorālais darbs, apmeklējot ģimenes, deva bagātīgus augļus. Gada laikā nokristījās tūkstošiem cilvēku un simtiem salaulājās baznīcā. Draudzes locekļi sāka aktīvi apmeklēt dievkalpojumus un labāk izprast katolisko ticību.

Priesteris Stenlijs viens no pirmajiem steidzās palīgā tiem, kas cieta 1976. gada februārī notikušajā spēcīgajā zemestrīcē. Viņš pats devās gruvešos, lai no tiem izvilktu un uz saviem pleciem iznestu ievainotos un mirušos. Misionārs iemantoja vienkāršo, nabadzīgo ļaužu cieņu un mīlestību.

No 1978. līdz 1981. gadam Gvatemalā tika nogalināti daudzi žurnālisti, zemnieki, katehēti, priesteri. Vietējai Baznīcai tas bija nežēlīgu vajāšanu laiks. Priesteris Rozers apzinājās savas dzīvības draudus un gatavojās moceklībai, lūdzoties, lai Kungs viņam palīdz pārvarēt bailes. Tai pašā laikā viņš turpināja sludināt mīlestības Evaņģēliju. Diemžēl, viņa misija un palīdzība cilvēkiem, jo īpaši nogalināto personu atraitnēm un bērniem, tika uzskatīti par pretošanos politiskajai varai. “Labais gans nevar atstāt savu ganāmpulku briesmu brīdī,” rakstīja priesteris vienā no vēstulēm.

Stenlijs Rozers tika nogalināts 1981. gada 28. jūlijā ar diviem pistoles šāvieniem galvā, ko raidīja maskās tērpušies vīri. Tieši tai rītā viņš bija gatavs steigties uz slimnīcu, lai kļūtu par asinsdonoru kādam pacientam. Zārks ar misionāra mirstīgajām miesām tika pārvests uz dzimto Oklahomu, bet viņa sirds un asinīs izmirkušās drēbes apglabātas Atitlanas baznīcā, kurā viņš kalpoja. Indiāņi viņu apraudāja kā bērni apraud savu mīļoto tēvu, kurš ar tiem runāja viņu valodā. Slepkavība, kas tika pastrādāta pret priesteri, notika naida dēļ pret ticību.

I. Šteinerte/VR