Tuvība ar Jēzu dara mūs brīvus

Jēzus saimi veido tie, kuri klausās Dieva Vārdu un to izpilda – sacīja pāvests otrdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Šīs dienas Evaņģēlijā (sal. Lk 8, 19-21) lasām, ka pats Kungs sauc par “mātēm” un “brāļiem” tos, kuri ir ar Viņu un ieklausās Viņā. Šai sakarā Francisks norādīja uz “īpašo tuvību” (tulkojot burtiski, varētu pat teikt: familiaritāti) ar Jēzu, atzīstot, ka tā ir kaut kas vairāk nekā būšana par mācekli vai draudzība. Šī tuvība jeb dziļā vienotības saite nav kaut kas tikai formāls. Te nav runa vienkārši par laipnību vai pieklājīgu vai diplomātisku izturēšanos. Ko tad mums atklāj minētais Svēto Rakstu fragments? Ko ietver sevī minētā tuvība ar Jēzu?

Vispirms tā nozīmē ienākšanu Jēzus mājā, ieiešanu Viņa mājas atmosfērā un tās izdzīvošanu – skaidroja pāvests. Mēs varam tur dzīvot, kontemplēt, būt brīvi. Dēli un meitas pieder pie brīvajiem. Tie, kuri mājo Kunga namā, ir brīvi. Tie, kuriem ar Viņu ir tuvas attiecības, ir brīvi cilvēki. Citi, lietojot Bībelē izmantoto vārdu, ir “verdzenes dēli” – turpināja Francisks. Varētu teikt, ka tie ir kristieši, bet viņi neuzdrošinās tuvoties, viņi neuzdrošinās veidot šīs tuvās un dziļās attiecības ar Kungu. Tāpēc viņus no Kunga vienmēr šķir zināms attālums.

Lielie svētie māca, ka atrasties tuvu Jēzum nozīmē būt ar Viņu, uzlūkot Viņu, klausīties Viņa Vārdu, mēģināt dzīvot saskaņā ar šo Vārdu un sarunāties ar Jēzu. Pāvests atgādināja, ka mums nemitīgi jālūdz Jēzum padoms: Kungs, kā Tu domā? Ko Tu par to domā? Lūk, tās ir šīs tuvās attiecības ar Kungu, kādas uzturēja svētie. Piemēram, sv. Terēze liecina, ka sastapās ar Kungu it visās malās, tai skaitā, virtuvē, ņemoties ar pannām. Starp viņu un Kungu pastāvēja šī dziļā tuvība.

Visbeidzot, atrasties tuvu Kungam nozīmē arī palikt Viņa klātbūtnē. Kristus mums to ieteica Pēdējo Vakariņu laikā. Par palikšanu tiek runāts arī evaņģēlija sākumā. Kad Jānis Kristītājs norāda, ka, lūk, tur ir Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, Andrejs un Jānis sāk sekot Jēzum un paliek to dienu pie Viņa.

Iepriekš teiktais atklāj, ko nozīmē būt Jēzum tuviem. Lai mēs atrastos patiesi tuvu Kungam, tātad, nepietiek tikai būt “labiem” kristiešiem, turoties no Viņa pa gabalu. Homīlijas noslēgumā Francisks aicināja spert šai sakarā kaut nelielu soli uz priekšu un pieaugt aizvien dziļākā tuvībā ar Jēzu. Kristietis, kurš ar visām savām problēmām brauc autobusā vai metro un savā sirdī sarunājas ar Kungu vai vismaz apzinās, ka Kungs viņu uzlūko un pavada ar savu mīlošo skatienu, atrodas tuvu Dievam – apliecināja pāvests.         Lūk, tā ir tuvība! Būt tuvam nozīmē justies vienas saimes ar Kungu loceklim. Svētais tēvs mudināja lūgties, lai mēs to patiesi izprastu un apzinātos.

J. Evertovskis / VR