2017-09-22 16:11:00

Pāvests pauž bažas par dažviet Eiropā novērojamajām neiecietības un ksenofobijas iezīmēm


Piektdien, 22. septembrī, pāvests pieņēma audiencē dažādu valstu Migrācijas lietu pārvalžu vadītājus, kuri šajās dienās piedalās Eiropas Bīskapu konferenču padomes rīkotajā saietā. Uzrunā Francisks vispirms atgādināja, ka Baznīca ir un vienmēr būs uzticīga savai misijai. Kāda ir tās misija? Tās misija ir mīlēt Jēzu Kristu un Viņu pielūgt, kā arī jo īpaši Viņu mīlēt, mīlot nabagus un atstātos, pie kuriem noteikti ir pieskaitāmi migranti un bēgļi. Pāvests arī atgādināja, ka Baznīcas mātišķajai mīlestībai pret šiem brāļiem ir jāizpaužas konkrētā veidā visos viņu migrācijas posmos, un pauda bažas par to, ka Eiropā parādās tolerances trūkuma, diskriminācijas un ksenofobijas iezīmes. Šo iezīmju cēlonis ir neuzticēšanās otram un bailes no tā, kurš ir citādāks, proti, no ārzemnieka. Svētais tēvs ar nožēlu atzina, ka šāda aizsardzības reakcija un pat otras personas atstumšana ir novērojama arī Eiropas katoļticīgo vidū un tā tiek attaisnota ar “morālo pienākumu” saglabāt savu kultūras un reliģisko identitāti.

Uzklausot Eiropas vietējo Baznīcu ganu stāstus, pāvests ir pamanījis, ka vietējās Baznīcas jūtas ļoti neērti, sastopoties ar migrantu un bēgļu masveida plūsmām. Šai sakarā viņš norādīja, ka uz šo neērtību jāskatās ekonomiskās krīzes iezīmētā vēsturiskā brīža gaismā. Krīze ir atstājusi dziļas rētas. Migrantu masveida ienākšana tikai vēl vairāk pasliktināja šo jau tā neērto stāvokli, jo Eiropas sabiedrība tika pārsteigta nesagatavota. Fakts, ka jūtamies migrantu un bēgļu traucēti, ir kā rādītājs tam, ka pastāv nepilnības Eiropas unifikācijas procesos, šķēršļi, ar kādiem nākas sastapties, lai reālā dzīvē apliecinātu cilvēktiesību universālo raksturu, mūri, pret ko nākas atdurties integrālajam humānismam, kas ir viens no Eiropas civilizācijas skaistākajiem augļiem. Francisks piebilda, ka kristiešiem uz to visu jāskatās, paturot prātā Dieva radītās vienreizējās un neatkārtojamās cilvēka personas centrālo lomu.

Uzrunā pāvests pieskārās migrantu un bēgļu problēmai arī no eklezioloģiskās un misiju perspektīvas. No eklezioloģiskā viedokļa, daudzu citu ticības brāļu un māsu ierašanās paver Baznīcai Eiropā iespēju labāk īstenot savu katoliskumu, kas ir Baznīcu veidojošais elements un ko katru svētdienu apliecinām “Credo”. No misiju viedokļa, migrantu plūsmas veido jaunu misiju darba “robežu”, dodot lielisku iespēju sludināt Kristus Evaņģēliju, neizejot no mājām. Mēs varam būt savas ticības liecinieki, mīlot un ar cieņu izturoties pret citu reliģiju locekļiem, neatstājot savu vidi. Tikšanās ar migrantiem un bēgļiem var kļūt par auglīgu augsni ekumeniskā dialoga un atklāta starpreliģiju dialoga attīstībai. Uzrunas beigu daļā Svētais tēvs atskatījās uz savu vēstījumu Pasaules Migrantu un bēgļu dienā, kurā kā pastorālu atbildi mūsdienu lielajam izaicinājumam piedāvā četrus atslēgas vārdus, proti, pieņemt, aizstāvēt, veicināt un integrēt.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.