Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Baznīca un sabiedrība \ Baznīca pasaulē

Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts apmeklē Japānu

"Lielais vilnis" ar Fudzi kalnu fonā - viena no pasaulē pazīstamākajām "ukiyoe" stila japāņu miniatūrām. Autors: Katsušika Hokusai. - ANSA

19/09/2017 18:16

“Kristietību nav iespējams reducēt, identificējot to vienīgi ar kultūru. Kristietība savu loģiku rod Dieva providencē un mīlestībā, Viņa paveiktajā visas cilvēces atpestīšanā,” teica kardināls Fernando Filoni japāņu semināristiem. No 17. līdz 26. septembrim Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts uzturas  Tālo Austrumu zemē. Pirmdien, pastorālās vizītes pirmajā dienā, viņš apmeklēja Fukuokas Garīgo semināru, kas tiek uzskatīts par Japānas Katoliskās Baznīcas sirdi.

Uzrunājot nākamos priesterus, kardināls pieskārās filmai “Klusums”, ko režisors Skorsēze izveidojis pēc rakstnieka Endo Šūsaku tāda paša nosaukuma romāna. Tajā attēloti XVII un XVIII gadsimtu mijas valdnieki, kuri misionāriem pārmet to, ka tie grib ienest ārzemju reliģiju un vietējos ļaudis pievērst viņu Dievam. Valdnieki atgādina, ka šīs zemes iedzīvotājiem pašiem ir cēla kultūra un reliģija. Pēc šādiem uzskatiem daudzi vadās arī šodien un ne tikai japāņi vien. Kardināls Filoni uzsvēra, ka tai pašā laikā visām tautām ir nepieciešama pestīšana, ko nespēj dot karmas likums, bet kas ir rodama vienīgi Dievā, ko ir atklājis Jēzus Kristus.

Fukuokas Garīgajā seminārā Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts svinēja arī Svēto Misi. Homīlijā viņš uzsvēra, ka Baznīcai Japānā ir nepieciešami priesteri, kas evaņģelizē. Tai nav vajadzīgi kūrijas birokrāti, priesteri ar labu ekonomisko un sociālo nodrošinājumu, cilvēki, kas dzenas līdzi pasaulīgajam konkurences garam. “Ir vajadzīgi priesteri saskaņā ar Jēzus sirdi, kas ir gatavi Viņu sludināt un skaļi pavēstīt, ka pestīšana nāk no Dieva un no Viņa iemiesotā Dēla,” norādīja Japānas zemes viesis. Vietējiem katoļticīgajiem, kas skaita ziņā ir niecīga minoritāte konfūciešu, budistu, šintoistu un taoistu, kā arī sekularizētas kultūras kontekstā, kardināls atgādināja, ka viņi nav vieni. Tie ietilpst lielās katoļu ģimenes sastāvā, kur ticība nojauc barjeras un kur citu citam tuvina lūgšana.

19. septembrī Vatikāna viesis atvadījās no ticīgajiem Fukuokā un pārcēlās uz Nagasaki turpat Japānas dienvidos. Pasaulē Nagasaki ir kļuvusi pazīstama kā traģiska notikuma vieta, kā otrā pilsēta pēc Hirosimas, uz kuru tika nomesta atombumba. Taču tā ir arī Japānas kristietības šūpulis ar vislielāko katoļticīgo koncentrāciju valstī. Kardināls Filoni nesa pāvesta sveicienus vietējai ticīgo kopienai, kurā ietilpst gan pirms vairākiem gadsimtiem vajāto “pagrīdes kristiešu” pēcteči, gan arī ārzemju katoļticīgie, kas apmetušies uz dzīvi Japānā.

 Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts vispirms tikās ar klosterļaudīm un aktīvistiem no laju vidus. Pirms nodoties diskusijai, kardināls teica uzrunu, kas sastāvēja no trim punktiem, proti, “Nest kristīgo vārdu sabiedrībā, kurā pietrūkst Kristus”, “Kāpēc Kristus ir jāsludina Japānā?” un “Evaņģelizācijas dedzība”. Uzrunā tika pieminēts svētīgais Takaijama Ukons, kurš dzīvoja kā autentisks japānis, atbilstoši savas tautas un kultūras garam, un tai pašā laikā izvēlējās Kristu. Kristus dēļ viņš zaudēja savas privilēģijas un nonāca materiālā nabadzībā. Taču Takaijamam svarīgāk par savu vietu sabiedrībā bija sekot Kristum.

Kāpēc Kristus ir jāsludina Japānā? Atbildot, kardināls Filoni paskaidroja, ka tas ir jādara tāpēc, ka visi cilvēki, neraugoties uz savu kultūras kontekstu, sirds dziļumos ilgojas pēc Dieva, jo ir radīti pēc Viņa attēla un līdzības. Labākais veids, kā pakalpot savam brālim un māsai, ir evaņģelizācija. Tas ir cēls tuvākmīlestības žests viņu garīgajam un morālajam labumam. “Nabadzīgs ir cilvēks, kurš Kristu nepazīst un nemīl,” teica kardināls.

19. septembra pievakarē Vatikāna pārstāvis tikās ar tiem, kas apsver savu aicinājumu uz priesterību. Viņš tos iedrošināja, apliecinot, ka Kungs pazīst katra vājības un nedrošību, taču Viņš dos arī nepieciešamo žēlastību, lai ietu uz priekšu. Pēc pusstundas sekoja Svētā Mise Nagasaki katedrālē. Homīlijā kardināls Filoni pakavējās pie vēsturiskās svētā Franciska Ksavera ierašanās Kagošimā. Šim lielajam misionāram sludināt Jēzus vārdu Japānā nozīmēja atbildēt uz dziļajām sirds ilgām šai zemei nest mīlestības vēsti. Japāņu tauta, neraugoties uz savu cēlo kultūru un dzīves gudrību, nepazina Dieva atklāsmi. Arī šodien Kristus šeit lielākoties tiek uztverts tikai kā viedais, kurš māca, kā pareizi dzīvot, vai arī kā labsirdīga persona, kas palīdzēja nabadzīgajiem un sabiedrības atstumtajiem. Taču, vai tāpēc misionāri riskēja ar savu dzīvību, lai Kristus tiktu uzskatīts par sava veida morālo guru, vai sociālās labklājības veicinātāju? Kardināls uzsvēra, ka misionāri ir nākuši uz Japānu, lai sludinātu Jēzus, Dieva Dēla noslēpumu, kurš savu dzīvību dāvā, lai atbrīvotu cilvēku no viņa eksistenciālās vientulības, grēka nestās nabadzības un no verdzības. Uzrunājot ticīgos, kardināls teica, ka viņi ir aicināti uz lielu misiju, kas ir veltīta šai nabadzīgajai, cietošajai, naida, skaudības, karu, vardarbības pret nabadzīgajiem, abortu, narkotiku sagrautajai un nāvējošās naudas varas pārņemtajai cilvēcei.

20. septembrī kardināls Filoni tiksies ar Nagasaki reģiona bīskapiem, vēlāk dosies uz Hirosimu, kur apmeklēs Atombumbas muzeju un pilsētas katedrālē svinēs Svēto Misi. 21. septembrī paredzēta vizīte Osakā un tikšanās ar vietējo klēru. 22. septembrī kardināls apmeklēs zemestrīces un cunami skarto reģionu un svinēs Svēto Misi Sendai pilsētas katedrālē. 23., 24. un 25. septembrī viņš uzturēsies Tokijā, kur paredzēts katoļu universitātes “Sophia” apmeklējums un tikšanās ar vietējo Baznīcas vadību un ticīgo kopienu.

Saskaņā ar Baznīcas statistikas gadagrāmatu “Annuario Pontificio”, Japānā ir 126 miljoni 958 tūkstoši iedzīvotāju. Katoļu skaits šai blīvi apdzīvotajā zemē ir tikai 544 tūkstoši. Valstī pastāv 13 diecēzes un 3 arhidiecēzes-metropolijas, proti, Nagasaki, Osakas un Tokijas. Šeit ir 870 draudzes, 26 bīskapi, 532 diecezālie un 914 reliģiskie priesteri, 26 pastāvīgie diakoni, 190 reliģiskie brāļi, 5334 klostermāsas, 1645 katehēti un 87 semināristi.

I. Šteinerte/VR

19/09/2017 18:16