Pāvests tiekas ar Kolumbijas amatpersonām

7. septembrī puksten 9 pēc vietējā jeb 17 pēc Latvijas laika Francisks ieradās pieklājības vizītē pie Kolumbijas prezidenta Huana Manuela Santosa. Tikšanās norisinājās kolumbiešu politiķa Antonio Nariņjo vārdā nosauktajā valdības mītnē. Prezidents Santos ir ieguvis ekonomisko zinātņu doktora grādu. 2016. gadā saņēmis Nobela miera prēmiju.

Francisks prezidentam uzdāvināja itāļu mākslinieka Antonello Konti veidotu Krusta ceļa skulptūru, kas norāda uz Pēstītāja dzīves trīs pēdējiem posmiem. Skulptūras labajā pusē attēlots Krusta ceļš, kreisajā krustā piesišana un centrā Jēzus uzkāpšana Debesīs. Savukārt pāvests no prezidenta saņēma filigrānu sudraba rožukroni, ko darinājis kolumbiešu mākslinieks Djego Urans Arča, kā arī Andu kalnu reģiona iedzīvotājiem raksturīgo mugursomu un baltu keramikas balodi, kas simbolizē mieru.

Kas piešķir kādai zemei skaistumu un kur meklējams valsts cēlums? Atbildi uz šo jautājumu atrodam pāvesta uzrunā, ko viņš teica, tiekoties ar Kolumbijas prezidentu, valdību, diplomātiskā korpusa un civilās varas pārstāvjiem. Vizītes pašā sākumā viņš atgādināja, ka ir ieradies, lai dalītos ar “saviem brāļiem kolumbiešiem” ticības un cerības dāvanā, kā arī mudinātu tos iet izlīgšanas un miera ceļu. Francisks uzsvēra, ka visu sociālo ļaunumu sakne ir netaisnīgums. Ne velti, Baznīca, gribot būt uzticīga savai misijai, iestājas miera, taisnīguma un kopējā labuma labā.

Vispirms pāvests atzina, ka ticībai Kolumbijā ir dziļas saknes un visu tās iedzīvotāju sirdī ir saklausāmi cerības puksti. Tikai ar ticību un cerību var pārvarēt daudzās ceļa grūtības un veidot valsti, kas būtu visu kolumbiešu tēvija un mājas – viņš atgādināja. Kolumbija ir Dieva svētīta zeme daudzējādā ziņā. Tur ir brīnišķīga un skaista daba, liela floras un faunas dažādība, bagāta kultūra, atvērti, sirsnīgi, labestīgi un drosmīgi cilvēki. Francisks pauda atzinību, ka pēdējo gadu desmitu laikā ir pielikti lieli pūliņi, lai izbeigtu bruņoto vardarbību un panāktu izlīgšanu. Īpaši daudz ir izdarīts pēdējā gada laikā. Šie soļi, protams, veicina cerību. Vienlaikus viņš atgādināja, ka centieni pēc miera ir tomēr nemitīgs darbs, ko pienākas aizvien turpināt. Šai ziņā nedrīkst apstāties un šai laukā ir jādarbojas visiem – uzsvēra Svētais tēvs. Šai darbā ietilpst nacionālās vienotības stiprināšana un tikšanās kultūras veicināšana. Lai panāktu rezultātus, katras politiskās, sociālās un ekonomiskās darbības centrā ir jānostāda cilvēks, viņa personas cieņa un kopējā labuma ievērošana.

Lai šie pūliņi liek mums bēgt no jebkāda atriebības un partikulāro un īstermiņa interešu meklēšanas kārdinājuma – vēlēja pāvests. Jo grūtāks ir ceļš, kas ved uz mieru un saskaņu, jo vairāk mums jācenšas respektēt otru cilvēku, dziedēt ievainojumus un veidot tiltus, kā arī stiprināt savstarpējās saites un sniegt cits citam palīdzību.

Uzrunas turpinājumā Vatikāna viesis atsaucās uz Kolumbijas moto: “Brīvība un kārtība”, atzīstot, ka šajos divos vārdos ir iekļauta vesela pamācība. Valstī jātiek respektētai pilsoņu brīvībai, kā arī viņiem pienākas aizsardzība, pateicoties noteiktai kārtībai. Mierīgas savstarpējas sadzīvošanas pamatā ir nevis stiprākā likums, bet likuma spēks. Tāpēc ir vajadzīgi taisnīgi likumi, lai tādējādi tiktu nodrošināta harmoniska sadzīve un varētu pārvarēt konfliktus. Jāpasludina tādus likumus, kas palīdzētu atrisināt nabadzības strukturālos cēloņus, jo nabadzība ved pie atstumšanas un vardarbības. “Neaizmirsīsim, ka netaisnība ir sociālo ļaunumu sakne”, uzsvēra Francisks.

Šajā kontekstā pāvests aicināja pievērst savu skatienu visiem tiem, kuri šodien ir sabiedrības atstumti un vairumam šķiet nesvarīgi. Lai veidotu sabiedrību, esam vajadzīgi mēs visi – viņš uzsvēra. Valsts cēlums un skaistums pastāv tanī, ka visi tiek pieņemti un visi tiek uzskatīti par svarīgiem. Dažādība ir mūsu bagātība. Francisks mudināja klātesošos valdības locekļus un diplomātus redzēt un ievērot dažādām etniskajām grupām piederīgos ļaudis, tos, kuri dzīvo attālākos nostūros, laukstrādniekus, nabagus, vājos, tos, kuri tiek izmantoti un apspiesti, kuriem nav tiesību izteikties, kā arī aicināja ievērot sievietes, viņu sniegumu, talantus, spējas un ņemt vērā sievietes mātes lomu. “Lai Kolumbija atvērtos nākotnei ar cerību, tai ir vajadzīgi visi”, sacīja Svētais tēvs.

Nonākot pie jautājuma par Baznīcu, pāvests atgādināja, ka tā neatlaidīgi darbojas miera, taisnīguma un kopējā labuma veicināšanas labā. Tā apzinās, ka evaņģēliskie principi ir Kolumbijas sabiedrības audekla nozīmīga dimensija. Tāpēc to ņemšana vērā var ļoti veicināt valsts progresu. Sevišķi tas attiecas uz cilvēka dzīvības sakralitātes atzīšanu. Dzīvības aizstāvēšana ir kā stūrakmens, bez kura nav iespējams veidot no vardarbības brīvu sabiedrību. Ne mazākā mērā tas attiecas arī uz ģimeni, ko Dievs gribējis kā laulāto mīlestības augli un vietu, kur cilvēki iemācās sadzīvot ar citam cita dažādībām un piederēt viens otram. Tāpēc, lai veicinātu valsts progresu, jāņem vērā ģimene. Bez tam, minētais jautājums ir saistīts arī ar ieklausīšanos nabagos, cilvēkos, kuri cieš. “Ieskatieties viņiem acīs un ļaujiet, lai jūs uzrunā viņu ciešanu izvagotās sejas un pēc palīdzības izstieptās rokas”, aicināja Svētais tēvs, uzsverot, ka nabagi mums sniedz īstu mācību par to, kas ir dzīve, ko nozīmē būt cilvēcīgiem un kas ir cieņa. Viņi to spēj sniegt, jo, ciezdami važas, izprot tā vārdus, kurš nomira pie krusta.

Noslēgumā pāvests valdības locekļiem atgādināja, ka viņu priekšā ir skaista un cēla misija, kas reizē ir arī smags uzdevums. “Apspiešanas, izlaupīšanas un pamešanas priekšā mūsu atbildei ir jābūt dzīvībai”, viņš uzsvēra, citējot kolumbiešu zemes patriota Gabriela Garsijas Markeza vārdus. Dzīvība ir pārāka pār nāvi. “Mēs vairs negribam, lai jebkāda veida vardarbība atņemtu kaut vienu dzīvību! Es šeit ierados, lai pateiktu, ka jūs neesat vieni, ka daudzi no mums grib jums palīdzēt šajā ceļā. Es lūdzos par jums, par Kolumbijas tagadni un nākotni”, sacīja pāvests.

Pulksten 10 pēc vietējā jeb 18 pēc Latvijas laika pāvests devās uz Vissvētākās Jaunavas Marijas katedrāli. Bolivaras laukumā Bogotas mērs Svētajam tēvam pasniedza pilsētas atslēgas. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā celtajā katedrālē atrodas Bogotas dibinātāja Honzalo Himeneza de Guesada kaps, bet sakristejā var apskatīt 1538. gadā svinētajā misē izmantoto ornātu un citus priekšmetus.

Ceturtdien pāvestam vēl paredzēta tikšanās ar jauniešiem, bīskapiem un Latīņamerikas Bīskapu konferenču padomes CELAM pārstāvjiem. Pulksten 16.30 (plkst. 23.30 pēc Romas laika) Bolivaras laukumā Francisks vadīs dievkalpojumu. 

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR