Čenstohova – Polijas garīgā galvaspilsēta

26. augustā Baznīca atzīmē Čenstohovas Dievmātes liturģiskās piemiņas dienu. Viņas svētglezna, kā zinām, atrodas Jasnaguras sanktuārijā, Polijā. Tā kā šogad aprit 300 gadi kopš viņas kronēšanas, tad pāvests ar speciālu videovēstījumu vēršas pie visiem svētceļniekiem, kuri dodas uz Čenstohovu, bīskapiem un priesteriem. Tā sākumā Svētais tēvs uzsver, ka minētā vieta ir Polijas garīgā galvaspilsēta.

Ja Čenstohova ir Polijas sirds dārgums, tas nozīmē, ka Polijai ir mātišķa sirds – saka Francisks. Poļi ir raduši visu uzticēt Dievmātei. Tie viņai uztic savu pagātni, tagadni, nākotni, gan savas personīgās, gan arī visas sabiedrības dzīves priekus un nemieru.

Pāvests pauž prieku, ka, pirms gada ieradies uz Pasaules Jauniešu dienu svinībām, arī viņš varēja skatīt Čenstohovas Dievmāti un uzticēt viņai visus savus un šīs tautas nodomus. Kopā ar poļu tautu Svētais tēvs atzīmēja šīs valsts kristianizācijas 1050 gadu jubileju.

Runājot par Dievmātes kronēšanas 300. gadadienas atceri, Francisks atgādina, ka Marija ir visu eņģeļu un svēto Karaliene. Tas ir liels gods, ka šī Karaliene ir mūsu Māte – viņš saka.

Svētglezna mums atklāj, ka Marija nav tronī sēdoša Karaliene, kas turas no mums pa gabalu. Viņa ir Māte, kura apskauj savu Dēlu un visus mūs, kas esam viņas bērni. Viņa ir īsta Māte. Viņa ir Māte, kas cieš, jo viņas sirdij patiesi rūp mūsu dzīves problēmas. Viņa ir tuva Māte, kas nekad neizlaiž mūs no savām acīm. Viņa ir mīlošā Māte, kas tur mūs pie rokas mūsu ikdienas dzīves ceļā.

Vēstījuma noslēgumā pāvests novēl visiem to piedzīvot un sajust, ka šajā pasaulē neviens no mums nav bārenis, jo mums līdzās ir Māte, mīlestības pilnā un maigā Karaliene. Viņa mūs labi pazīst un maigi un drosmīgi pavada mūs visās mūsu dzīves gaitās. Viņa nekad neuzbāžas un vienlaikus pastāv labajā. Viņa ir pacietīga ļaunuma priekšā un aktīvi veicina saskaņu.

J. Evertovskis / VR