Pāvests Francisks: Ticība ir mūsu drošības garants

«Kāda ir mūsu ticība?» – Svētā Pētera laukumā sanākušajiem ticīgajiem jautāja pāvests. Svētdienas, 13. augusta, pusdienlaikā uz tikšanos ar Romas bīskapu bija ieradušies vairāki simti svētceļotāju un tūristu. Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests skaidroja, ka parastā liturģiskā laika 19. svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par Jēzu, kurš, atlaidis ļaudis, uzkāpa kalnā vienatnē lūgties. Viņš lūdzās visu nakti. Uz rīta pusi Jēzus atnāca pie saviem mācekļiem. Viņi atradās laivā, un to mētāja viļņi, jo bija pretvējš. Mācekļi, redzot Viņu nākam pa ūdens virsmu, ļoti izbijās, jo domāja, ka tas ir spoks. Bet Jēzus mierina, sacīdams: «Esiet droši! Tas esmu Es. Nebīstieties!» Pēteris, būdams straujas dabas cilvēks, atbildot, sacīja: «Kungs, ja tas esi Tu, tad liec man iet pie Tevis pa ūdens virsmu!» Un Viņš sacīja: «Nāc!» Pēteris izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsmu pie Jēzus, bet redzot stipro vēju, nobijās un sāka grimt. Šajā dramatiskajā brīdī viņš sauc: «Kungs, glāb mani!» Jēzus tūdaļ izstiepa roku un satvēra viņu».

«Šī evaņģēliskā aina ir bagāta ar simboliem, kas liek mums aizdomāties par ticību gan savā, gan ekleziālās kopienas dzīvē. Arī par mūsu visu, kas šodien atrodamies šeit, Svētā Pētera laukumā, ticību. Vai kopienai, šai ekleziālajai kopienai, ir ticība? Kāda ir mūsu pašu un mūsu kopienas ticība?» – jautāja pāvests. «Laiva simbolizē ne tikai mūsu, bet arī visas Baznīcas dzīvi; pretvējš simbolizē grūtības un pārbaudījumus. Savukārt Pētera saucieni: «Kungs, liec man iet pie Tevis!» un «Kungs, glāb mani!» izsaka mūsu sirds ilgas pēc Kunga klātbūtnes, Viņa tuvuma. Kopienas un mūsu pašu dzīvē ir baiļu un nemiera brīži, kad saskaramies ar iekšējo vājumu un ārējām grūtībām».

Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka Pēterim diemžēl nepietika ar Jēzus vārdu, kas bija kā nostiepta virve, lai pie tās pieķertos un turētos pretī lielajiem viļņiem. Cik bieži tas notiek arī ar mums. Kad mēs neturamies pie Kunga vārda, lielākas drošības iegūšanai sākam lasīt horoskopus un klausīties zīlnieku ieteikumus, un sākam lēnām grimt. Tas nozīmē, ka mūsu ticība nav pārāk stipra, – atzina Francisks.

Šodienai paredzētais Evaņģēlija fragments atgādina, ka ticība Kungam un Viņa vārdam neatver vieglu un mierīgu ceļu; tā nepasargā mūs no dzīves vētrām. Ticībā atklājam, ka Jēzus ir klātesošs mūsu dzīvē. Tā dāvā pārliecību par Viņa stipro un izstiepto roku, kas mums palīdz pārvarēt grūtības, parāda ceļu arī tad, kad visapkārt ir dziļa tumsa. Ticība nav bēgšana no dzīves problēmu risinājumiem, tā palīdz mums veikt ceļu un piešķir dzīvei jēgu, – sacīja pāvests.

Šis evaņģēliskais stāsts ir visu laikmetu Baznīcas realitātes attēls. Laiva peld uz otru krastu. Savā garajā ceļā tai nākas pārvarēt pretvēju, kas to mētā pa viļņiem. Laivu izglābj nevis cilvēku drosme un spējas, bet pirmām kārtām ticība Jēzum un Viņa vārdam. Ticība ir mūsu drošības garants. Šajā laivā esam drošībā, neraugoties uz mūsu niecību un vājumu. Esam drošībā īpaši tad, kad nometamies ceļos un pielūdzam Kungu, tāpat kā tie, kas bija laivā, arī mēs krītam Viņa priekšā, sacīdami: «Patiesi, Tu esi Dieva Dēls!» Cik skaisti, ka varam Jēzum sacīt šos vārdus: «Patiesi, Tu esi Dieva Dēls!» Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums būt stipriem ticībā, lai spētu pārvarēt visas dzīves vētras, palikt Baznīcas laivā, atsakoties no kārdinājuma kāpt ideoloģiju, modes un saukļu spīdīgajās, tomēr nedrošajās laivās.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica Svētā Pētera laukumā klātesošos ticīgos: ģimenes, draudžu un apvienību pārstāvjus no dažādām Itālijas pilsētām. Novēlējis jauku svētdienu un garšīgas pusdienas, pāvests mudināja lūgties par viņu.

S. Krivteža / VR