2017-08-09 14:56:00

Dieva dāvātā piedošana – mūsu cerības dzinējspēks


Kristietību raksturojošā iezīme ir žēlsirdība – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Tā kā Romā lielais karstums vēl joprojām neatkāpjas, arī šoreiz ticīgo tikšanās ar Svēto tēvu notika kondicionētā telpā, proti, Pāvila VI zālē. Francisks turpināja katehēžu ciklu par kristīgo cerību, šoreiz pievēršot uzmanību Dieva žēlsirdībai, līdzjūtībai un piedošanai, kas kļūst par dzinējspēku tam, lai mēs dzīvotu cerībā. Dievs redz, ka mums vienmēr (lai cik reižu mēs būtu izdarījuši nepareizu izvēli) ir augšāmcelšanās un dzīvības iespēja – viņš uzsvēra.

Katehēzes sākumā tika nolasīts Lūkasa evaņģēlija fragments par Jēzus satikšanos ar grēcinieci Sīmaņa namā (sal. Lk 7, 44.47-50). Tajā lasām, ka Jēzus aizrāda Sīmanim, ka viņš ciemiņam nav pasniedzis ūdeni, bet grēcīgā sieviete nomazgāja viņa kājas ar savām asarām un nosusināja tās ar saviem matiem. Tāpēc viņas daudzie grēki, pateicoties viņas ticībai un lielajai mīlestībai, tiek piedoti. Vakariņās ielūgtie viesi ieļaunojās. Viņi domāja, kas tad šis ir, ka var piedot grēkus (sal. Lk 7, 49), un kā tad Viņš, kurš tiek uzskatīts par pravieti, var tikties ar grēcinieci. Pāvests atzina, ka šīs bija “nabaga sievietes”, ko vīrieši, tai skaitā vadītāji, slepus izmantoja vai arī nomētāja akmeņiem. Saskaņā ar tā laika mentalitāti, starp svēto un grēcinieku, šķīsto un nešķīsto pastāvēja skaidra robeža.

Tomēr Jēzus attieksme bija pavisam citāda – atzina Francisks. Jau kopš savas atklātās darbības sākuma, Jēzus bija tuvs visiem lepras slimniekiem, apsēstajiem, citiem slimajiem un atstumtajiem. Viņš nesludināja, ka ciešanas būtu varonīgi jāpanes un ar tām jāsamierinās, bet Viņš dalījās cilvēku ciešanās un visā Viņa attieksmē izpaudās kristietības visraksturīgākā iezīme, proti, žēlsirdība. Jēzus juta līdzi cietējiem. Jēzus sirds iemieso un atklāj paša Dieva sirdi – uzsvēra Svētais tēvs. Un Dievs grib, lai katrs cilvēks, kas cieš, piedzīvo dziedināšanu, tiek atbrīvots un var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tāpēc Jēzus plaši izpleš savas rokas pretī visiem grēciniekiem.

Cik gan daudz cilvēku maldās savā dzīvē arī šodien un neatrod nevienu, kurš būtu gatavs viņus uzlūkot vai uzlūkot citādi, ar paša Dieva acīm un sirdi, tas ir, tādu, kas uzlūkotu viņus ar cerību. Taču Jēzus redz, ka arī tam, kurš ir daudzas jo daudzas reizes kļūdījies, ir augšāmcelšanās iespēja. Jēzus ar savu atvērto sirdi ir vienmēr klāt. Viņš no savas sirds bagātīgi dāvā savu žēlsirdību. Viņš piedod, apskauj, izprot un ir klātesošs. Tāds ir Jēzus!

Turpinot uzrunu, pāvests atzina, ka reizēm mēs aizmirstam, ka Jēzum šī mīlestība tomēr daudz maksāja. Viņam nebija viegli. Evaņģēlijos lasām par cilvēku negatīvo attieksmi pret Jēzu. Tā parādījās visvairāk tad, kad Viņš piedeva grēkus. Kāds cilvēks piedzīvoja dubultas ciešanas (sal. Mk 2, 1-12). Viņš cieta tādēļ, ka nevarēja staigāt, un tādēļ, ka savu kļūdu dēļ jutās vainīgs. Un Jēzus saprata, ka otrās sāpes bija lielākas par pirmajām, tāpēc Viņš tūlīt pasludināja, ka tiek atbrīvots: Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti. Tātad, Jēzus atbrīvo no vainas apziņas. Tai pat laikā daži rakstu mācītāji, kuri domāja, ka ir pilnīgi, ieļaunojās no Jēzus vārdiem. Šai sakarā Francisks piebilda, ka ne mazums ir arī katoļu, kuri uzskata sevi par perfektiem un uz citiem raugās ar nievām un nicināšanu. Un tas ir skumji.

Mums, kas esam pieraduši viegli saņemt grēku piedošanu, vajadzētu dažreiz atcerēties, ka Jēzus mūs atpirka par dārgu cenu. Viņš atdeva par mums savu dzīvību, lai mēs piedzīvotu pilnīgu brīvību. Jēzus nāk pretī grēciniekiem un dāvā tiem piedošanu. Te nav runa tikai par psiholoģisko līmeni un atbrīvošanu no vainas apziņas. Jēzus panāk daudz vairāk. Viņš dāvā cilvēkiem, kuri ir kļūdījušies, cerību jaunai dzīvei. “Bet, Kungs, es esmu galīgi pagalam”, tā kāds varētu iebilst. “Skaties uz priekšu un es atjaunošu tavu sirdi!” Lūk, tā ir cerība, ko mums dod Jēzus – norādīja Francisks. Jēzus piepilda mūsu dzīvi ar mīlestību un atjauno to. Viņš atjaunoja Mateja, Zaheja, samariešu sievietes un daudzu citu cilvēku dzīvi.

Svētais tēvs atzina, ka mēs visi esam nabaga grēcinieki. Par pirmajiem cilvēkiem savas Baznīcas veidošanai Jēzus neizvēlējās tos, kuri nekad nekļūdās. Viņš izvēlējās grēciniekus, kuri piedzīvoja Viņa žēlsirdību un piedošanu. Dieva žēlsirdībai piemīt liels spēks. Viņš var mūs pārveidot un atjaunot mūsos cerību. Un tas notiek katru dienu. Cilvēkiem, kuri ir sapratuši šo pamatpatiesību, Dievs ir uzticējis skaistu misiju – mīlēt visus brāļus un māsas un sludināt visiem, ka Dievs nevienam neliedz savu žēlsirdību. Tāpēc mums jāiet uz priekšu ar paļāvību un jātic Dieva piedošanai un Viņa žēlsirdīgajai mīlestībai.

Sveicot franču svētceļniekus, pāvests novēlēja: “Lai Dieva žēlsirdība un piedošana mūs pārveido un atjauno mūsu cerību, lai tādējādi mēs liecinātu par Viņa mīlestības iezīmētu dzīvi!”. Vācu svētceļniekiem Francisks atgādināja, ka atvaļinājums ir lieliska iespēja piedzīvot prieku par to, ka Kristus mīlestību varam izdzīvot savās ģimenēs un draugu vidū. Jēzus māca mūs vienam otru mīlēt, piedot un dāvāt sevi citiem – viņš piebilda. Vēršoties pie poļu ticīgajiem, pāvests apliecināja, ka garīgi vienojas ar visiem svētceļniekiem, kuri šajās dienās kājām dodas uz Čenstohovas Dievmātes svētnīcu.

Vispārējās audiences noslēgumā Francisks pauda savas dziļās skumjas par svētdien Nigērijā notikušo uzbrukumu, kura laikā baznīcā tika nogalināti nevainīgi cilvēki. Viņš piebilda, ka arī šorīt pienāca ziņas par pret kristiešiem vērsto vardarbību Centrālāfrikas Republikā. Svētais tēvs vēlēja, lai pienāktu gals katrai naida un vardarbības izpausmei un nekad neatkārtotos šie apkaunojošie noziegumi, kas tiek pastrādāti kulta vietās, kur ticīgie pulcējas, lai lūgtos. Klātesošie tika aicināti padomāt par saviem brāļiem un māsām Nigērijā un Centrālāfrikas Republikā un aizlūgt par viņiem.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.