2017-07-26 16:00:00

Svētā Asīzes Franciska "revolucionārais" un "dramatiskais" žests


“Revolucionārs” un reizē “dramatisks” ir žests, ko pirms 800 gadiem paveica svētais Asīzes Francisks. Viņš nometa savas drēbes, lai kā nabags kalpotu nabagiem. Tā bija acīmredzama radikālu pārmaiņu zīme, kas runā arī uz mūsdienu cilvēkiem. Svētā Franciska vēsturisko atkailināšanos laukumā iepretim Asīzes bīskapa namam intervijā laikrakstam “San Francesco” komentē pāvesta pirmais līdzstrādnieks, Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins:

“Tā ir revolucionāra izvēle, jo līdz ar to jauneklis Francisks definitīvi  atsakās no saiknes ar savu iepriekšējo dzīvesveidu, kas aizritējis starp dažādām priekšrocībām, izklaidēm un pat militāro, taču slikti beigušos pieredzi, lai būdams pilnīgi brīvs, kalpotu Baznīcai. To darīt neviens viņu nespiež, taču viņš apzinās, ka tikai bez sasaistītības ar pagātni, jo īpaši ar ģimenes bagātībām, viņš pilnīgi un definitīvi spēs atbildēt uz “aicinājumu” kā autentisks Baznīcas dēls.”

Svētais Francisks nav nedz pirmais, nedz arī pēdējais, kurš atsakās no ģimenes bagātībām, lai kalpotu Kristus Baznīcai. Un tomēr, viņa žests turpina aizkustināt sirdsapziņas. Arī pāvests Francisks min viņu kā piemēru, skarot tematus, kas saistīti ar darba pasauli un uzņēmējdarbību.

“Kad aicina Dievs Tēvs, tad nebūt ne viss ir izskaidrojams ar cilvēcisko prātu, tai skaitā arī žesti, kas var pavadīt tādu “aicinājumu”, kā Franciskam, kurš publiski norāva sev drēbes. Viņš vēlējās atbrīvoties no visa, kas tam piederēja mantojumā no ģimenes, lai kļūtu par jaunu cilvēku un bez jebkādām saitēm nodotos kalpošanai Kristum. Vai Evaņģēlijā nav rakstīts, ka Kristus vēršas pie bagātā jaunekļa, viņam sakot: “Ej, pārdod savus labumus, izdali tos nabagiem un seko man!...?” Bagātais jauneklis to nesaprata, tāpat kā daudzi citi pēc viņa. Taču Francisks to saprata lieliski un viņš nekavējās atteikties no visiem saviem labumiem, lai Jēzus vārdā pilnīgi un galīgi kalpotu nabadzīgajiem un mieram.”

Kāpēc kardināls Parolins svētā Franciska izvēli sauc par dramatisku?

“Tās bija radikālas dzīves pārmaiņas, līdz ar kurām Francisks salauza visas savas iepriekšējās saites. Ir neizbēgami, ka viņš radīja sāpes un nesapratni savējos, sākot no tēva un mātes. Drāma slēpjas ģimeniskās mīlestības, kā arī draudzības saišu salaušanā ar tiem, kuri tai brīdī nesaprata viņā notikušo pārmaiņu lielumu. Bīskaps Gvido tūlīt steidzās aizsegt Franciska kailās miesas ar savu apmetni. Arī šis ir dziļas nozīmes žests, par kuru gadsimtiem ilgi ir runājuši teologi un franciskāņu garīguma pētnieki, un kuru vienā no Asīzes augšējās bazilikas freskām ir brīnišķīgi attēlojis nemirstīgais Džoto. Francisks, bīskapa apmetņa apsegts, tika nekavējoties pieņemts un aizsargāts. Tas ir instinktīvs žests, kuru paveikt bīskapam Gvido sākumā lika vēlēšanās aizsegt jaunekļa plikās miesas no laukumā sanākušo ļaužu acīm. Taču, šai žestā nevar nesaskatīt arī tēvišķas pieņemšanas un mātišķas aizsardzības motīvu. Māte pasargā savu bērnu. Šai gadījumā tā ir Baznīca, kas pieņem un pasargā Francisku.”

Šis bīskapa apmetnis, kas nu ir izstādīts jaunajā, nesen iesvētītajā Svētā Franciska Izģērbšanās – “Spogliazione” svētnīcā Asīzē, bija smalki izšūdināts un izdaiļots, un gatavots no materiāla, kādus varēja atļauties vienīgi bagāti ļaudis. Tas bija priekšmets, kas liecināja tieši par tādu bagātību, no kādas Francisks bija atteicies, lai nodotos kalpošanai nabadzīgajiem. Vai tajā visā nav pretrunu?

“Kā jau teicu iepriekš, ir grūti saprast visus aspektus, kas pavada “aicinājumu”, tai skaitā arī tāda luksus priekšmeta, kāds bez šaubām bija bīskapa apmetnis, izmantošana, lai apsegtu jaunekli, kas bija atkailinājies publikas priekšā. Bīskapa izrādītajā instinktīvajā pasargāšanas un pieņemšanas žestā pret Francisku, augstā kvalitāte, no kuras bija darināts apmetnis, novirzās otrajā plāksnē. Es šeit saskatu tikai kalpošanas motīvu tam, kurš tobrīd bija pagriezis muguru savai bagātajai ģimenei un kuram bija vajadzīga aizsardzība, pieņemšana, aizstāvība. Šādos gadījumos noder viss, arī dārgs bīskapa apmetnis, kas tiek uzlikts uz nabaga pleciem. Tas ir žests, kuram pēc maniem ieskatiem, ir daudz augstākas nozīmes, nekā tā, kurai ir sakars ar šī drēbes gabala komerciālo kvalitāti. Tā ir taustāma zīme, kas liecina par Baznīcu, kura noliecas, pieņem un apskauj nabadzīgo un pēdējo balsi, kā arī visu tautu brālīgumu.”

Astoņus gadu simteņus pēc svētā Franciska izģērbšanās notikuma, Baznīca izvēlas dot priekšroku nabadzīgajiem. Ne velti ar vārdiem, pamudinājumiem, kā arī ar konkrētiem darbiem dienu pēc dienas to darīt aicina pāvests Francisks. Der pieminēt kaut vai kalpošanu tiem, kuri dzīvo trūkumā un mīt Romas baziliku tuvumā, kā arī aicinājumus šīszemes varenajiem, lai tie nojauc mūrus un atver durvis cilvēkiem, kuri bēg no kariem, slimībām, apspiestības, nabadzības. Tās ir radikālas mūsdienu izvēles, taču to saknes ir meklējamas arī svētā Franciska revolucionārajā un dramatiskajā izģērbšanās aktā Asīzes publikas priekšā.

“Asīzes svētā izvēlē sakņojas arī daudzas mūsdienu izvēles, tādas, kā tās, kuras tiek izdarītas sekojot pāvesta Franciska un viņa priekšgājēju pamudinājumiem. Pietiktu praksē pielietot tikai daļu no franciskāņu vēsts, lai atrisinātu daudzas problēmas, kas šodien nospiež lielu daļu pasaules iedzīvotāju. Ar mieru var uzvarēt karu un visu to, kas no tā izriet. Ar mieru varētu paglābt nevainīgu cilvēku dzīvības un aizliegt ieročus. Līdz ar radītā aizsardzību daudz maigāka un veselīgāka būtu vide. Vēl jo vairāk, ja vājāko un trūcīgāko sabiedrības slāņu rīcībā tiktu nodotas tās pārmērīgās bagātības, kas atrodas tikai dažu rokās, varētu pārliecinoši uzveikt bada un pārtikas nepietiekamības monstru. Svētais Francisks ir tas, kurš ar savu izģērbšanās žestu katru dienu atgādina par visu iepriekš minēto, runādams uz mūsdienu cilvēkiem, neraugoties uz viņu nacionalitāti, politiskajām nokrāsām un reliģiskajām izvēlēm. Pietiktu viņu klausīties ar lielāku uzmanību, tāpat kā mums to nepagurdams māca arī pāvests Francisks, runādams ar labas gribas vīriešiem un sievietēm, ar ticīgajiem, neticīgajiem, citādi ticīgajiem, jauniešiem, uzņēmējiem, strādniekiem un bezdarbniekiem, pat ar tiem, kas pazaudējuši brīvību, jo ir tikuši ieslodzīti.”

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.