Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Vatikāns \ Dokumenti

Pāvesta vēstījums G20 saieta dalībniekiem

ASV prezidents D. Tramps, Vācijas kanclere A. Merkele un Kanādas premjerministrs Dž. Trudo G20 saietā - AFP

08/07/2017 14:36

“Piešķirt absolūtu prioritāti nabadzīgajiem, bēgļiem, cietošajiem, izkaisītajiem un atstumtajiem, nešķirojot tos pēc tautības, rases, reliģijas un kultūras. Atteikties no bruņotajiem konfliktiem,” tāds ir pāvesta aicinājums pasaules valstu līderiem, kas piedalās G20 saietā Hamburgā. Francisks ir uzrakstījis vēstījumu, kurā novēl efektīvu risinājumu, kas, protams, prasīs izstrādāšanas laiku, un būs iespējams tikai tad, ja galējais mērķis tiks noteikts jau pašā projekta sākumā. Svētais tēvs aicina uzsākt jaunu inovatīvas, savstarpēji saistītas, vidi respektējošas un visas tautas un personas ietverošas attīstības ēru.

Vēršoties pie valstu vadītājiem un G20 vadības, kā arī pie visas starptautiskās kopienas, pāvests mudina atrisināt traģisko situāciju Dienvidsudānā, Čadas ezera reģionā, Āfrikas Raga valstīs un Jemenā. Viņš atgādina, ka šeit atrodas 30 miljoni cilvēku, kuriem nav, pārtikas un ūdens, lai izdzīvotu. “Šīs krīzes risinājums bez kavēšanās un atbalsts minēto reģionu tautām, liecinās par patiesu ieguldījumu, lai panāktu pasaules ekonomikas vidēja termiņa reformu un garantētu šīs ekonomikas efektīvu attīstību,” raksta Francisks.

Pāvests tikšanās dalībniekiem izsaka atzinību par pūliņiem, ko tie gatavojas ieguldīt, lai nodrošinātu pārvaldīšanas spēju pār pasaules ekonomiku un panāktu tās stabilitāti, īpašu uzmanību veltot finanšu tirgiem, komercdarbībai, nodokļu problēmām, un visaptverošas pasaules ekonomikas izaugsmei. Svētais tēvs nemitējas atgādināt, ka šie pūliņi nav šķirami no uzmanības pret pasaulē notiekošajiem konfliktiem un no migrācijas problēmas. Francisks atzīst, ka migrācijas krīzei un daudzām citām problēmām nav tūlītēju risinājumu. Migrācija ir saistīta ar nabadzību un kariem, taču, pāvests apliecina, ka ir iespējams uzsākt procesus, kas spētu piedāvāt progresīvus un netraumējošus, kā arī relatīvi īslaicīgus risinājumus cilvēku brīvas pārvietošanās un stabilitātes iespējām, kas būtu izdevīgas visiem. “Karš nekad nav risinājums!” uzsver Francisks.

Šī gada 1. augustā apritēs simts gadi, kopš pāvesta Benedikta XV vēstules karā iesaistītajām tautām. Tuvojoties šai gadskārtai, pašreizējais pāvests jūt pienākumu prasīt pasaulei “darīt galu šiem visiem nevajadzīgajiem slaktiņiem”. No otras puses, G20 un līdzīgu tikšanos mērķis ir mierīgā veidā atrisināt ekonomiskās atšķirības un rast kopīgus finansiālus un komerciālus likumus, kas ļautu integrāli attīstīties visiem, kā tas ir noteikts arī ANO “Aģendā 2030”. Tai pašā laikā pāvests atzīmē, ka tas nebūs iespējams bez visu pušu iesaistīšanās, lai mazinātu konfliktualitātes līmeņus, apturētu pašreizējo bruņošanās sacensību, atteiktos no tiešas, vai netiešas iesaistīšanās konfliktos, kā arī bez piekrišanas veikt patiesu dialogu, lai apspriestu uzskatu atšķirības.

Vēstījumā Svētais tēvs nosoda absolūtās tirgus autonomijas un finansu spekulācijas “jaunās ideoloģijas”, kas aiz sevis atstāj “sāpīgas atstumšas un izmešanas, kā arī nāves pēdas”. Francisks atgādina, ka politisko un ekonomisko panākumu pamatā, kuru nav trūcis arī pagājušajā gadsimtā, ir rodams veselīgs un apdomīgs pragmatisms, kas vadās pēc cilvēka personas labuma un cenšas integrēt un koordinēt dažādas un bieži vien pretrunīgas realitātes. G20 saieta dalībniekus pāvests aicina sekot to Eiropas un pasaules līderu piemēram, kas ir devuši priekšroku dialogam un kopīgiem risinājumiem. Kā piemērus Francisks min Šūmanu, De Gasperi, Adenaueru, Monē.

Vēstījuma noslēgumā pāvests novēl, lai tiktu pieņemti ilgstoši risinājumi ar plašu skatījumu, kuros būtu ievērotas visas tautas un to pilsoņi, un respektēti to ieskati un pārliecība. Svētais tēvs aicina “vienmēr” atsaukties uz Apvienotajām nācijām un ar tām saistītajām institūcijām, kā arī reģionālajām organizācijām, “respektēt un cienīt” starptautiskos traktātus, veicināt multilaterālismu, lai risinājumi būtu “patiešām universāli un ilgstoši”, un lai tie kalpotu visu labumam.

I. Šteinerte/VR

08/07/2017 14:36