Vatikānā ieradusies Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta delegācija

Kāds ir tas nepieciešamais balsts jeb atskaites punkts un iedvesmas avots šodienas kristiešu ceļā uz pilnīgo vienotību? – atbildi uz šo jautājumu atrodam pāvesta uzrunā Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta delegācijai. Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētku ietvarā arī šogad Romā ieradās minētā delegācija. Šāda apmaiņa starp Romu un Konstantinopoli notiek jau kopš 50 gadiem. Svēto Pētera un Pāvila svētkos pareizticīgās Baznīcas pārstāvji ierodas Romā, bet apustuļa Andreja svētkos katoliskās Baznīcas delegācija dodas uz Konstantinopoli. Apmaiņa, kuras aizsākumi meklējami 1967. gadā, liecina par abu pušu centieniem pēc drīzākas savstarpējas vienotības.

1967. gada jūlijā svētīgais pāvests Pāvils VI ieradās Konstantinopolē, bet tā paša gada oktobrī patriarhs Atenagors devās uz Romu. Francisks norādīja uz viņu lielo drosmi un tālredzību. Viņi spēra minētos soļus tikai mīlestības pret Kristu un Baznīcu dēļ, un viņu piemērs iedrošina arī mūs turpināt iesākto vienotības ceļu.

Pāvests šodien atgādināja, ka Pēteris un Pāvils ir Romas Baznīcas galvenie aizbildņi. Katrs no viņiem kalpoja Kungam ļoti atšķirīgā veidā. Tomēr, neraugoties uz šo dažādību, viņi abi kļuva par Dieva Tēva žēlsirdīgās mīlestības lieciniekiem. Katrs no viņiem dziļi piedzīvoja šo mīlestību un atdeva par Kristu savu dzīvību. Tāpēc Baznīca Austrumos un Rietumos jau no vissenākajiem laikiem kopā piemin viņu moceklību. Kopā pieminēt viņu dzīvības atdevi mīlestības uz Kristu dēļ nozīmē svinēt vienotību dažādībā – skaidroja Francisks. Kā zināms, arī ikonogrāfijā abi apustuļi tiek attēloti apskāvušies, tādējādi simbolizējot ekleziālo vienotību, kur līdzās pastāv leģitīmās dažādības.

Romas un Konstantinopoles Baznīcas delegāciju apmaiņa palielina mūsos vēlmi pēc pilnīgas vienotības katoļu un pareizticīgo starpā – sacīja Svētais tēvs. Viņš paskaidroja, ka šo vienotību jau tagad savā ziņā izbaudām, rīkojot brālīgas satikšanās, vienojoties lūgšanā un kopīgi kalpojot Evaņģēlijam. Taču kāds ir mūsu balsts ceļā uz pilnīgo vienotību? Francisks turpināja: “Pirmā gadu tūkstoša pieredze, kad Austrumu un Rietumu kristieši piedalījās vienā un tajā pašā Euharistijas mielastā, no vienas puses, kopā sargājot tās pašas ticības patiesības, un, no otras puses, kultivējot dažādas teoloģiskās, garīgās un kanoniskās ar apustuļu un kanonisko koncilu mācību saskanīgās tradīcijas, ir nepieciešamais atskaites punkts un iedvesmas avots tam, lai tiektos atkal atgūt pilnīgu vienotību mūsdienu apstākļos, vienotību, kas nav vienveidība”.

Pāvests apliecināja, ka pateicas Kungam par to, ka arī viņam ik pa laikam ir iespēja satikties ar patriarhu Bartolomeju. Īpaši spožā atmiņā viņam ir palikusi nesenā abu tikšanās Kairā, kur viņš kārtējo reizi redzēja, ka abu skatījums uz dažādiem mūsdienu izaicinājumiem, kas skar Baznīcas dzīvi un pasauli, ir dziļi saskanīgs. Viņš arī pastāstīja, ka šī gada septembrī Lerosā, Grieķijā, notiks Starptautiskās jauktās teoloģiskā dialoga starp katoļu un pareizticīgo Baznīcu komisijas Koordinācijas komitejas tikšanās. Svētais tēvs novēlēja, lai tā būtu auglīga tikšanās, un uzrunas noslēgumā aicināja klātesošos lūgties vienam par otru, lai Kungs palīdz būt par vienotības un miera instrumentiem.

J. Evertovskis / VR