Kungs atklājas mazajiem un pazemīgajiem

Lai sadzirdētu Kungu balsi, mums ir jākļūst maziem – Vissvētās Jēzus Sirds svētku Euharistijas laikā sacīja pāvests. Kungs mūs izvēlēja, deva mums savu Dēlu, kurš mīlestības dēļ atdeva par mums savu dzīvību.

Francisks, pievēršot īpašu uzmanību diviem vārdiem, proti, izvēlei un mazumam, uzsvēra, ka nevis mēs izvēlējāmies Dievu, bet Viņš mūs izvēlējās. Viņš saistīja savu dzīvi ar mūsējo. Viņš paliek mums uzticīgs. Mūsu identitāte meklējama tanī, ka Kungs mūs izvēlējās mīlestības dēļ. Kāds varētu teikt, ka viņš izvēlējās šo reliģiju. Nē, tā nav taisnība! Nevis cilvēks izvēlējās, bet Dievs izvēlējās cilvēku, paaicināja viņu un saistīja ar viņu savu dzīvi. Tā ir mūsu ticība. Ja mēs tam neticam, tad nevaram saprast arī Kristus vēsti, Evaņģēlija mācību.

Turpinājumā pāvests pievērsās otram vārdam – mazums. Kungs izvēlējās Izraēļa tautu tāpēc, ka tā bija vismazākā no visām tautām. Kungs iemīlējās mūsu niecīgumā un tāpēc mūs izvēlēja. Viņš izvēlas nevis lielos, bet mazos. Viņš atklājas mazajiem: ‘Tu apslēpi šīs lietas gudrajiem un mācītajiem un atklāji tās mazajiem’. Viņš atklājas mazajiem. Ja tu gribi saprast kaut ko no Jēzus noslēpuma, tad pazemojies, kļūsti mazs – mudināja Francisks. Atzīsti, ka tu neesi nekas! Pie tam Viņš ne tikai izvēlas mazos un tiem atklājas, bet arī tos aicina: ‘Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un es jūs atspirdzināšu’. Jūs, kas ciešanu, noguruma… dēļ esat vismazākie… Vai tad Viņš neaicina lielos? Viņa sirds ir atvērta, bet lielie nespēj sadzirdēt Viņa balsi, jo ir pilni ar sevi. Lai klausītos Kunga balsi, ir jākļūst maziem.

Turpinājumā, pieskaroties Jēzus sirdij, pāvests paskaidroja, ka priekšstatu par to nevar aprobežot ar skaistu “bildīti”. Kristus caurdurtā sirds ir atklāsmes sirds. Tā ir mūsu ticības sirds, jo Viņš kļuva mazs, pazemojot sevi un pieņemot nāvi pie krusta. Viņš izvēlējās būt mazs, lai visā spožumā atklātos Dieva godība. No Jēzus caurdurtās sirds iztecēja asinis un ūdens. Tas ir Kristus noslēpums – atzina Svētais tēvs. Kristus sirds ir sirds, kura mīl un ir uzticīga. Noslēgumā Francisks atgādināja, ka mēs varam būt ļoti tikumīgi, bet tai pat laikā gandrīz vai pavisam neticīgi. Tāpēc ir jāraugās uz Jēzus sirdi, lai Viņš dara mūs līdzīgus savai sirdij, tas ir, lai mēs kļūtu mazi un pazemīgi. Tad mēs varēsim svinēt Jēzus Kristus sirdī lielos pestīšanas darbus.

J. Evertovskis / VR