Draugi ir mūsu pusē visā mūsu šīszemes ceļā

Romā, viesnīcas Hergife konferenču zālē no 22. līdz 25. jūnijam notiek apvienības “Serra International” 75. sanāksme. Apvienība sastāv no lajiem, kas atbalsta priesteriskos un konsakrētās dzīves paaicinājumus. Viņi iedvesmojas no svētā Hunipero Serras – XVIII gadsimta spāņu tautības Mazo franciskāņu ordeņa brāļa, kurš nodibināja vairākas misijas Kalifornijā. 23. jūnijā “Serra International” apvienības locekļi ieradās Vatikānā, lai tiktos ar pāvestu. Francisks uzrunā pakavējās pie būtiska ticības pieredzes rekvizīta – pie draudzības.

"Būdami priesteru draugi, atbalstot viņu aicinājumu un pavadot tos kalpojumā – ar šo lielo dāvanu jūs bagātināt Baznīcu,” teica pāvests saviem viesiem. Viņš atzīmēja, ka šodien vārds “draugs” bieži tiek izmantots nevietā. Ikdienā mēs satiekam daudzus cilvēkus, kurus saucam par draugiem, taču tas ir tikai vārds viņu apzīmēšanai. Vārds “draugs” visbiežāk ir sastopams virtuālajā komunikācijā. Tomēr, mēs apzināmies, ka paviršām zināšanām par kādu cilvēku ir maz sakara ar tikšanās pieredzi, ko sniedz patiesa draudzība.

Kad Jēzus runā par draugiem, Viņš norāda uz to, ka patiesa draudzība ietver sevī tikšanos, kas mani pievelk tuvāk citam cilvēkam, kuram es dodu kaut ko no sevis. Jēzus saka saviem mācekļiem: “Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet es jūs saucu par draugiem , jo visu, ko dzirdēju no sava Tēva, es jums pasludināju” (Jņ 15:15). Jēzus tādējādi nodibina jaunas attiecības starp Dievu un cilvēku, tādas, kas pārspēj likumu un ir balstītas uzticībā un mīlestībā. Tai pašā laikā Jēzus atšķir druadzību no sentimentālisma un prezentē to mums kā atbildību, kas aptver visu dzīvi. “Nav nevienam lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par draugiem” (Jņ 15:13), Viņš saka.

Pāvests norādīja, ka draugi kļūstam tikai tad, kad mūsu tikšanās ir kaut kas vairāk nekā ārišķība, vai formalitāte. Draugi kļūstam, ja šī tikšanās izvēršas par dalīšanos ar citu cilvēku, par līdzjūtības pieredzi, par attiecībām, kurās dāvājam sevi citiem. Francisks aicināja pakavēties pārdomās, ko tad dara īsti draugi:

“Viņi ir mūsu pusē visā mūsu šīszemes ceļā, viņi mūs uzmanīgi klausās un redz tālāk par mūsu vārdiem. Viņi ir žēlsirdīgi, kad sastopas ar mūsu kļūdām, viņi mūs netiesā. Draugi spēj iet kopā ar mums, ļaujot izjust prieku un viešot mūsos apziņu, ka neesam vieni. Tā, kā viņi mūs mīl, tie mums nepārmet, bet gan atklāti pasaka, kur un kāpēc mums nepiekrīt. Draugi mūs pieceļ, kad pakrītam.”

Pāvests atzīmēja, ka šāda veida draudzību apvienības “Serra International” locekļi cenšas dāvāt priesteriem. Viņi ir priesteru draugi, kuri prot tos pavadīt un atbalstīt ticībā. Viņi dalās ar priesteriem paaicinājuma brīnumā, iedrošina tos pieņemt izšķirošo lēmumu un dalās viņu kalpojuma priekos un bēdās. Pāvests priesteru draugus salīdzināja ar Betānijas nama Martu un Mariju, kurām Jēzus uzticēja savu nogurumu, un pateicoties viņu gādībai, varēja rast atpūtu un atspirdzinājumu.

“Serra International” sanāksmes temats saucas “Siempre adelante!” Tas nozīmē “vienmēr iet uz priekšu”. Pāvests to uzskata par kristīgās dzīves sinonīmu. Kristieši, kuri ikdienas dzīvē  iet bezbailīgi uz priekšu, spēj atklāt nemitīgos Dieva pārsteigumus. Francisks aicināja smelties piemēru no svētā Hunipero Serras, kurš klibodams aizgāja uz Sandiego, lai šeit uzstādītu krustu. “Ir labāk doties uz priekšu klibojot un krītot, nekā palikt “muzeja kristiešiem”, kuri baidās no pārmaiņām,” teica Francisks.

“Siempre adelante!” “Vienmēr uz priekšu!” ar drosmi, uzdrošināšanos un radošo darbību pāvests aicināja iet priesteru draugus no “Serra International” apvienības. Viņš iedrošināja nebaidīties atjaunot struktūras, nepalikt uz lauriem, bet vienmēr izmēģināt jaunas lietas.

I. Šteinerte/VR