2017-06-16 11:46:00

Dievs savā spēkā atbrīvo mūs no vājuma un grēkiem


Apzināsimies, ka esam vāji, ievainojami un grēcīgi, un ka tikai Dievs savā spēkā var mūs glābt un dziedināt! – mudināja pāvests piektdienas rītā Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos. Balstoties uz apustuļa Pāvila teikto par dārgumu, kuru nesam trauslajos māla traukos (sal. 2 Kor 4, 7-15), homīlijā viņš atgādināja, ka neviens no mums nevar izglābt pats sevi. Tam mums ir vajadzīgs Dieva spēks. Bez Dieva, mēs uz priekšu netiksim.

Mēs visi esam ievainojami, trausli, vāji, un mums ir vajadzīga dziedināšana – viņš norādīja. Pāvils saka: Mēs ciešam spaidus, dzīvojam grūtībās, tiekam vajāti. Tas liecina par mūsu vājumu. Līdz ar to, esam ievainojami. Viena no grūtākajām lietām dzīvē ir tieši savas ievainojamības atzīšana. Dažreiz mēs mēģinām nomaskēt savu ievainojamību, lai to neredz citi, aizklāt ar “kosmētiku” vai izlikties. Tas pats Pāvils pirms tam saka, ka viņš esot iekritis kaunpilnās izlikšanās slazdā. Izlikšanās vienmēr ir kaunpilna lieta. Tie, kuri izliekas, ir liekuļi – uzsvēra pāvests.

Francisks paskaidroja, ka mēs varam būt liekuļi ne vien pret citiem, bet arī paši pret sevi. Tas notiek tad, kad neesam patiesi pret sevi, kad domājam, ka mums nav vajadzīga dziedināšana un atbalsts, kad apgalvojam, ka neesam “no māla”, ka mums pašiem ir “savs dārgums”. Tas ir ceļš, kas ved uz uzpūtību, augstprātību, pašpietiekamību. Šādi cilvēki meklē pilnību sevī. Taču, īstenībā, pestīšana nāk no Dieva. Patiesi, mēs ciešam spaidus, bet neesam nomākti, dzīvojam grūtībās, bet nekrītam izmisumā, jo Dievs ir mūsu cerības avots. Mēs savos māla traukos nesam lielu dārgumu. Lai mēs būtu godīgi, mums vienmēr ir jāpatur prātā šī saistība starp dārgumu un māla trauku.

Šajā sakarā, kā piemēru, Svētais tēvs minēja grēksūdzi. Mēs varam uzskaitīt savus grēkus, tos nosaukt kā tirgus cenas, tādējādi domājot, ka esam mazliet nobalsinājuši savu māla trauku un varam būt stiprāki. Tomēr ar to nepietiek. Mums ir jāpieņem savu vājumu un ievainojamību (pat ja tas ir grūti), un šeit parādās vieta “kaunam”, proti, mums par saviem grēkiem ir arī jākaunas.

Kauns paplašina mūsu sirdī, lai tanī varētu ienākt Dieva spēks. Tas ir kauns par to, ka esam nevis zelta vai sudraba, bet māla trauki. Ja mēs līdz tam nonāksim, tad būsim laimīgi. Mēs būsim ļoti laimīgi. Padomāsim par kāju mazgāšanu – aicināja pāvests. Kad Jēzus tuvojas Pēterim, viņš saka: “Nē, Kungs, man tu kājas nemazgāsi”. Pēteris nebija sapratis, ka bija māls, ka viņam bija nepieciešama Kunga varenība, lai viņš varētu tikt glābts.

Tātad, mums jābūt ar plaši atvērtu sirdi un nesavtīgiem, lai atzītu, ka esam ievainojami, vāji un grēcīgi – noslēgumā piebilda Francisks. Tikai tad, ja to atzīsim, mēs tiksim piepildīti ar apbrīnojamu Dieva spēku un varēsim būt laimīgi un priecīgi par saņemto pestīšanu, par “dārgumu”, ko sniedz Kungs.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.