Žēlsirdības darbs ir kas vairāk par ziedojuma iedošanu

Ko, patiesībā, nozīmē darīt žēlsirdības darbus? – šim jautājumam pievērsās pāvests pirmdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš atgādināja, ka tas nenozīmē tikai iedot kādu ziedojumu, lai tādējādi nomierinātu savu sirdsapziņu.

Komentējot Pirmo lasījumu no Tobija grāmatas (sal. 1, 3; 2, 1-8), Francisks norādīja, ka darīt žēlsirdības darbus nozīmē ne tikai dalīties savos labumos ar citiem, bet arī dalīties otra cilvēka ciešanās, just viņam līdzi. Svētajos Rakstos lasām, ka tad, kad ebreji tika deportēti, kāds taisnīgs vīrs, vārdā Tobijs, riskējot ar savu dzīvību, sniedz palīdzību saviem tautas brāļiem un apbedī nogalinātos ebrejus. Tobijs, redzot citu ciešanas, cieš arī pats.

Darīt žēlsirdības darbus nozīmē līdzi ciest citiem – skaidroja Svētais tēvs. Tas nenozīmē izdarīt kaut ko labu, lai nomierinātu savu sirdsapziņu, lai noņemtu no saviem pleciem nastu. Nē! Tas nozīmē ciest līdzi. Tātad, runa ir par dalīšanos un līdzcietību. Šie abi elementi ir cieši saistīti. Žēlsirdīgs ir tas, kurš prot dalīties un arī just līdzi otra cilvēka problēmām. Šeit rodas jautājums: Vai es protu dalīties? Vai es esmu nesavtīgs? Vai esmu nesavtīga? Vai, redzot otru cilvēku ciešam, ciešu arī es? Vai viņa ciešanas man sagādā dvēseles sāpes? Vai protu iejusties otra ādā?

Deportētajiem ebrejiem bija aizliegts apbedīt savus tautas brāļus. Par to viņiem draudēja nāve. Tobijs riskēja. Šajā sakarā pāvests atzina, ka veikt žēlsirdības darbus nozīmē ne tikai dalīties, just līdzi, bet arī riskēt.

Cilvēki riskē ļoti bieži. Pietiek padomāt par notikumiem Romā. Cik daudzi riskēja kara laikā, sākot jau ar pāvestu Piju XII. Daudzi riskēja ar savu dzīvību, slēpjot ebrejus. Šo ļaužu dzīvības glābšana bija žēlsirdības darbs.

Turpinot, Francisks pievienoja vēl divus elementus. Pirmkārt, tas, kurš veic žēlsirdības darbus, var tikt citu izsmiets. To piedzīvoja Tobijs. Citi izsmej šādu cilvēku, jo uzskata, ka viņš, tā vietā, lai sēdētu mierīgs, dara trakas lietas. Otrkārt, veikt žēlsirdības darbus nozīmē pakļaut sevi neērtībām. Varbūt man ir kāds slims draugs vai draudzene, kuru vajadzētu apmeklēt, bet… man negribas. Tas nav ērti. Labāk es atpūšos, ērti iekārtojos un skatos televizoru. Tomēr atcerēsimies, kādas neērtības mūsu labā izcieta Kungs – Viņš atdeva sevi nāvei pie krusta, lai mēs saņemtu žēlsirdību.

Noslēgumā pāvests piebilda, ka tas, kurš prot veikt žēlsirdības darbus, ir ticis apžēlots pats. Kungs pirmais viņam izrādīja žēlsirdību. Mēs varam būt žēlsirdīgi pret citiem, tāpēc ka Kungs ir bijis žēlsirdīgs pret mums. Pietiek padomāt par saviem grēkiem, savām kļūdām un atcerēties, ka Kungs mums ir visu piedevis. Jēzus ir pret mums žēlsirdīgs, arī mums jābūt žēlsirdīgiem pret citiem. Žēlsirdības darbi palīdz mums atbrīvoties no egoisma un aizvien tuvāk sekot Jēzum.

J. Evertovskis / VR