2017-05-27 15:43:00

Pāvests veic apustulisko vizīti Dženovā


Sestdien, 27. maija rītā pāvests ieradās apustuliskajā vizītē Dženovā. Pirmie, ko viņš šeit satika, bija darba pasaules pārstāvji. Tikšanās bija sarīkota “Ilva” dzelzs fabrikā. Francisks atzinās, ka Dženovu apmeklē pirmo reizi mūžā un ir ļoti aizkustināts, jo atrodas pavisam netālu no ostas, kurā viņa tēvs kāpa kuģī, lai dotos migranta gaitās un meklētu drošību, labāku darbu un labāku dzīvi. Pāvests atzina, ka darbs arī šodien ir pakļauts riskam, taču darbs ir cilvēka prioritāte.

Svētais tēvs atgādināja, ka starp darbu un Baznīcu vienmēr ir pastāvējusi draudzība, sākot jau no Jēzus, kurš bija strādnieks Nācaretē. Francisks runāja par uzņēmēja tikumu. To raksturo radošā darbība, mīlestība uz savu uzņēmumu, dedzība un lepnums par strādnieku darbu un viedumu. “Uzņēmējs ir būtiska persona katrā labā ekonomikā,” viņš teica, atzīmējot, ka laba ekonomika nepastāv bez laba uzņēmēja, bez viņa spējas būt radošam, radīt darba vietas, radīt produkciju.

Pāvests aicināja neaizmirst, ka uzņēmējam vispirms ir jābūt par labu strādnieku. Ja viņam šīs pieredzes nav, viņš nebūs labs uzņēmējs. Viņam ir jāprot dalīties strādnieku pūliņos un priekā, kopā risināt problēmas un kopā radīt aizvien kaut ko jaunu.

Francisks pieskārās arī tādam sāpīgam tematam, kā strādnieku atlaišana. Tā ir sāpīga izvēle. Labs uzņēmējs vispirms domā, kā problēmu atrisināt, bet tas kurš steidzas atlaist strādnieku, nav uzņēmējs. Tas ir komersants. “Šodien viņš tirgojas ar cilvēkiem, rīt pārdod savu cieņu,” sacīja pāvests. Viņš atzīmēja, ka viena no ekonomikas slimībām ir progresīva uzņēmēju pārveidošana spekulantos. Spekulants nemīl nedz savu uzņēmumu, nedz strādniekus. Viņš tos redz vienīgi kā peļņas līdzekļus. Viņam nesastāda grūtības ne atlaist strādniekus, ne pārcelt uzņēmumu uz citu vietu, lai tikai gūtu lielāku peļņu. “Ar spekulantiem ekonomika zaudē savu seju un zaudē sejas,” uzsvēra pāvests.

Francisks ar nožēlu konstatēja, ka arī politiskā sistēma dažreiz atbalsta spekulantus. Tā rada birokrātiju un kontroles, kas ir izdevīgas spekulantiem, bet godīgi uzņēmēji paliek zaudētājos. Tomēr, neraugoties uz visu, godīgu uzņēmēju netrūkst. Pāvests citēja ekonomista, kādreizējā Itālijas Republikas prezidenta Luidži Einaudi teikto: “Tūkstošiem, miljoniem cilvēku strādā, ražo un cenšas ietaupīt, neraugoties uz visu to, ko mēs izdomājam, lai viņus mocītu, liktu viņiem šķēršļus un atņemtu drosmi.” Francisks aicināja gan uzņēmējus, gan strādniekus uzmanīties no spekulantiem. Viņš norādīja arī, ka atņemt darbu cilvēkiem, vai viņus izmantot ar necienīgu, vai slikti apmaksātu darbu, ir pret Konstitūciju un pret demokrātiju. Pāvests uzrunā Dženovas strādniekiem teica, ka bez darba var izdzīvot, taču, lai dzīvotu, ir vajadzīgs darbs. 

Atbildot uz kāda strādnieka jautājumu, Svētais tēvs apgalvoja, ka darba vērtības strauji mainās un bieži vien darbs vairs neatbilst cilvēciskajai dimensijai un kristīgā humānisma vērtībām. Tā piemēram, sīva konkurence uzņēmumā, ir kļūda ne tikai no antropoloģiskā un kristīgā, bet arī no ekonomiskā viedokļa. “Ir jāsaka no visa spēka, ka šī sāncensības kultūra starp uzņēmuma strādniekiem ir kļūda, un šāds skatījums ir jāmaina, ja vēlam labu uzņēmumam, strādniekiem un ekonomikai,” uzsvēra Francisks.

Kā vēl vienu ļaunumu uzņēmumu vidē pāvests pieminēja centienus pēc “nopelniem”. Itāļu valodā šo fenomenu viņš sauca par “meritokrātiju”, norādot, ka meritokrātija vairo nevienlīdzību, un atzīmēja, ka “jaunais kapitālisms caur meritokrātiju attaisno nevienlīdzības morāli, jo cilvēku talantus interpetē nevis ka dāvanu, bet kā nopelnu”. Tādējādi jau bērni piedzimst ar dažādām sociālajām un ekonomiskajām iespējām. Meritokrātija vairo nabadzības kultūru. Nabadzīgais tiek uzskatīts par tādu, kuram nav nopelnu, tātad, par vainīgu.  Svētais tēvs šai sakarā atgādināja Evaņģēlijā aprakstīto Pazudušā Dēla vecāko brāli, kurš noniecina jaunāko brāli, uzskatot, ka viņam nav nekādu nopelnu. Savukārt, tēvs domā citādi. Viņš mīl abus savus dēlus.

Pāvests atbildēja arī uz kādas bezdarbnieces jautājumu. Viņš atzina, ka tas, kurš zaudē darbu un vairs nespēj atrast citu labu darbu, jūt, ka zaudē savu cieņu. Tapat to izjūt tas, kurš ir spiests pieņemt “sliktu”, “kļūdainu” darbu. “Ne visi darbi ir labi,” sacīja Francisks. “Joprojām ir daudz “sliktu” darbu, necienīgu darbu, piemēram, nelegālais ieroču tranzīts, pornogrāfija, azartspēles. “Arī tad, ja šāds darbs ir labi apmaksāts, tas kļūst par vergu darbu,” norādīja pāvests.

Visbeidzot Svētais tēvs runāja par patēriņu, par hedonistisku sabiedrību, kas grib vienīgi patērēt, kas nesaprot sviedru un pūliņu vērtību, un kas nesaprot darba vērtību. Pāvests savukārt akcentēja, ka starp darbu un patēriņu pastāv svarīgas un skaistas lietas, kas saucas cieņa, respekts, gods, brīvība, tiesības, visu cilvēku – vīriešu, sieviešu, bērnu, vecu ļaužu tiesības.

Pēc tikšanās ar darba pasaules pārstāvjiem pāvests tikās ar Ligūrijas apgabala bīskapiem, priesteriem, semināristiem un reliģiskajiem, kā arī ar citu konfesiju pārstāvjiem Dženovas Svētā Laurencija katedrālē. Vēlāk Francisks devās uz Dievmātes “Madonna della Guardia” svētnīcu, kur sekoja tikšanās ar jauniešiem, kas veic misiju diecēzē. Pēc pusdienām ar nabadzīgajiem, bēgļiem, bezpajumtniekiem un ieslodzītajiem, kas bija sarīkotas pie svētnīcas klātesošajā ēkā, Svētajam tēvam paredzēts pediatriskās slimnīcas apmeklējums. Šeit viņš tiksies ar mazajiem pacientiem un slimnīcas personālu. Pulksten 17 notiks Euharistijas svinības Kenedija vārdā nosauktajā laukumā. Piebildīsim, ka tā ir vienas dienas vizīte. Dienas noslēgumā Francisks lidmašīnā dosies atceļā uz Romu.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.