"Dziediet Dieva mīlestību katrai radībai!"

Uz 12. ģenerālkapitu Romā ir pulcējušās Mazo Žēlsirdības misionāru kongregācijas māsas. Kongregāciju ir nodibinājis priesteris Don Orione un tās harizma ir izrādīt žēlsirdību nabadzīgajiem, atstātajiem, no sabiedrības izslēgtajiem. Šī ģenerālkapitula temats saucas “Veltīt visu sevi Dievam, lai veltītos tuvākajam”.

“Jūs saucaties un jūsu paaicinājums ir būt misionārēm,” piektdien, pieņemot māsas audiencē, teica pāvests. Viņš atzīmēja, ka būt misionārēm, nozīmē būt evaņģelizētājām un tai pašā laikā māsas kalpo arī nabadzīgajiem. “Jūs esat misionāres bez robežām,” piebilda Svētais tēvs. Viņš cildināja māsu devumu, ko viņas sniedz atzīstot Kristus miesu nabadzīgajos, nesot Evaņģēlija prieku, kas ir pats Jēzus, visiem izrādot Dieva mīlestības skaistumu, kas atspoguļojas Kristus vaigā. “Neļaujiet sev nolaupīt evaņģelizācijas prieku!” piekodināja pavests.

Francisks atzīmēja, ka Baznīcā misija dzimst no tikšanās ar Jēzu: “Tēva Sūtītais tagad sūta mūs. Tas ir Viņš, kas mūs aicina un sūta. Baznīcas misijas centrs ir Jēzus. Būdamas Viņa mācekles, jūs tiekat aicinātas būt par sievietēm, kas cītīgi strādā, lai transcendētos, lai projektētu sevi pretim Skolotāja satikšanai kultūrā, kurā dzīvojat.”

No misionāra tiek prasīts būt radošai personai. Nepietiek ar ērto kritēriju “tā ir darīts vienmēr”. Pāvests pamudināja māsas pārdomāt par saviem mērķiem, izvērēt struktūras, savas misijas stilus un metodes. “Dzīvojam laikā, kad ir nepieciešams visu pārdomāt Gara prasību gaismā. Īpašu skatienu tas prasa pievērst misijas adresātiem,” norādīja Francisks.

No misionāra tiek prasīts arī būt par brīvu personu, kurai nekas nepieder. Pāvests nemitējās atgādināt, ka ērtības un pasaulīgums ir spēks, kas misionāram traucē “iziet” un “doties ceļā”, lai dalītos ar Evaņģēlija dāvanu. “Misionārs nespēj doties ceļā ar lietu, ērtību un pasaulīgo interešu pilnu sirdi. Īsts misionārs ir brīvs no šīm važām. Viņš ir cilvēks, kurš dzīvo tikai Kungam un Viņa Evaņģēlijam, cilvēks, kurš dzīvo nemitīgā personīgās atgriešanās gājumā un bez mitēšanās strādā pastorālās atgriešanas darbu,” sacīja pāvests.

Turpinot uzskaitīt misionāram atbilstošos rekvizītus, Francisks norādīja, ka no viņa tiek prasīts būt arī par cilvēku, kurā dzīvo Svētais Gars. Tāpēc misionāram ir jāpaklausa Garam.

Bez tam, no misionāra tiek prasīts uz Jēzu, uz Dieva Vārdu un uz liturģiju balstīts garīgums. Tas ir garīgums, kas aptver visu cilvēka personu tās dažādajās dimensijās, un kas ir balsīts uz komplementaritāti, uz integrēšanu un ietveršanu. Kā norādīja pavests, šis garīgums “ļauj māsām būt par debesu meitām un zemes meitām, par pravietiskām mistiķēm, par māceklēm un lieciniecēm reizē”.

Visbeidzot, no misionāra tiek prasīts būt par žēlsirdības pravieti. Tas nozīmē būt par cilvēku, kas ir centrēts Dievā un šīs pasaules “krustā sistajos”, jeb tajos, kuri cieš, sludināt viņiem Tēva piedošanu un apskāvienu, kas ir prieka un miera avots.

“Dziediet Dieva mīlestību katrai radībai!” pamudināja pāvests Mazo Žēlsirdības misionāru kongregācijas māsas. “Sludiniet mūsdienu vīriešiem un sievietēm, ka Dievs ir mīlestība un ka Viņš var aizpildīt ar nozīmi tā cilvēka sirdi, kurš Viņu meklē un ļauj Viņam sevi satikt!”

I. Šteinerte/VR