2017-05-26 16:02:00

Kristietis raugās debesīs un ar abām kājām stāv uz zemes


Kristietis dzīvo pasaulē, lai sludinātu Jēzu, bet viņa skatiens ir pievērsts debesīm, lai būtu vienots ar savu Kungu – sacīja pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norādīja, ka Svētie Raksti mums piedāvā trīs atslēgas vārdus jeb trīs atskaites punktus mūsu ceļā. Tie ir: piemiņa, lūgšana un pasaule.

Pirmais atslēgas vārds ir piemiņa. Augšāmcēlies Jēzus pavēl saviem mācekļiem iet Viņam pa priekšu uz Galileju. Tur notika viņu pirmā satikšanās ar Kristu. Un katram no mums ir sava Galileja – atzina Svētais tēvs. Katram no mums ir sava vieta, kur Jēzus mums atklājās pirmo reizi, kur mēs Viņu satikām, iepazinām un sākām Viņam sekot ar prieku un entuziasmu. Pāvests uzsvēra, ka, lai mēs būtu labi kristieši, mums vienmēr jāpatur prātā šī pirmā satikšanās ar Jēzu, kā arī nākošās tikšanās. Tieši šī piemiņas žēlastība dod mums spēku dažādos pārbaudījumu brīžos.

Otrais atslēgas vārds ir lūgšana. Kad Jēzus uzkāpj debesīs, Viņš neatstāj mūs vienus. Fiziski Viņš ir prom, bet, tai pat laikā, Viņš vienmēr ir kopā ar mums un aizlūdz par mums. Viņš rāda Tēvam savas rētas – to cenu, kādu samaksāja, lai mūs atpestītu. Tāpēc mums jālūdz žēlastība kontemplēt debesis, lūgšanas žēlastība. Saikne ar Jēzu lūgšanā ir ļoti svarīga. Jēzus mūs uzklausa un ir kopā ar mums.

Trešais atslēgas vārds ir pasaule. Jēzus, pirms savas uzkāpšanas debesīs, saviem mācekļiem saka: “Ejiet un māciet visas tautas”. Francisks paskaidroja, ka kristietim jāiet pasaulē. Tur ir viņa vieta. Viņam jāiet, lai sludinātu Jēzus vārdu, lai teiktu ļaudīm, ka esam atpestīti, ka Viņš atnāca, lai dotu mums savu žēlastību un aizvestu mūs pie Tēva.

Lūk, tie ir trīs mūsu dzīves atskaites punkti – piemiņa jeb Galileja, lūgšana jeb debesis un pasaule jeb misija. Mums jālūdz žēlastība spēt paturēt prātā savu pirmo satikšanos ar Jēzu. Mums ir jālūdzas, tas ir, mūsu skatienam jābūt pievērstam debesīm, kur mīt Kungs un aizlūdz par mums pie sava Tēva. Mums ir jādodas misijā. Pāvests piebilda, ka doties misijā nenozīmē tikai doties kaut kur tālu prom uz ārzemēm. Visiem tas nav jādara. “Doties” misijā nozīmē dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju un liecināt par Jēzu tur, kur mēs atrodamies. Runa ir par liecināšanu gan ar vārdu, gan arī ar savu dzīves piemēru. Ja es stāstu citiem par Jēzu, bet dzīvoju kā pagāns, tad tas nekam neder. Ja, turpretī, ņemsim vērā šos trīs atskaites punktus, tad mēs piedzīvosim to, cik skaista ir kristīgā dzīve un baudīsim patiesu prieku.

Noslēgumā, pārfrāzējot Jēzus vārdus, pāvests sacīja: “Tajā dienā, dienā, kurā jūs šādi izdzīvosiet savu kristīgo dzīvi, jums viss taps zināms un neviens jums neatņems jūsu prieku”. Tātad, neviens, jo es paturu prātā savu satikšanos ar Jēzu, es esmu pārliecināts, ka Jēzus šobrīd ir debesīs un aizlūdz par mani, ka Viņš ir ar mani, es lūdzos un drosmīgi eju, un ar saviem vārdiem un dzīves piemēru liecinu par augšāmcēlušos un dzīvo Kungu. Piemiņa, lūgšana un misija. Lai Kungs mums dod žēlastību, ka mēs izprastu šo kristīgās dzīves plānu un priecīgi ietu uz priekšu, ietu ar to prieku, ko neviens mums nespēs atņemt – vēlēja Svētais tēvs.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.