Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Lūgšanas

Prasme mīlēt ir māksla, kurā katru dienu jāvingrinās

- AP

22/05/2017 14:18

Svētdienas pusdienlaikā, kad gaiss Romā iesila nu jau gandrīz līdz 30 grādiem, tūkstošiem ticīgo un svētceļnieku pulcējās Svētā Pētera laukumā uz pāvesta vadīto lūgšanu “Debesu Karaliene”. Uzrunā Francisks uzsvēra, ka prasme mīlēt ir māksla. Šai ziņā mums ir jāvingrinās katru dienu. Svētais tēvs vērsās pie sabiedrības arī ar speciālu aicinājumu saistībā ar nemierīgo situāciju Centrālāfrikas Republikā un pieprasīja, lai tur apklust ieroči.

Komentējot šai dienai veltīto Evaņģēlija fragmentu (sal. Jņ 14, 15-21), kurā lasām, ka Pēdējo Vakariņu laikā Jēzus apsola saviem mācekļiem Svēto Garu, pāvests norādīja, ka Jēzus vārdos ir ietverts prieka apsolījums. “Es jūs neatstāšu kā bāreņus”, Viņš saka. “Es nākšu pie jums”. Kristus apsola mums Iepriecinātāju, Aizstāvi, Mierinātāju. Augšāmcēlies Kristus, kurš mājo Tēvā, vienlaikus nāk pie mums Svētajā Garā – skaidroja Francisks. Un šajā jaunajā Viņa atnākšanā atklājas mūsu vienotība ar Viņu un Tēvu. “Tajā dienā jūs sapratīsiet, ka es esmu Tēvā un jūs manī, un es jūsos.”

Minētais fragments mums palīdz atklāt, ka mēs esam Dieva tauta, kuru Svētais Gars vieno ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu. Šis vienotības noslēpums ir Baznīcas misijas neizsmeļamais avots, misijas, kas īstenojas mīlestībā. Jēzus saka: “Kam ir mani baušļi un kas tos pilda, tas mani mīl. Bet, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs, un arī es viņu mīlēšu un viņam atklāšu sevi.” Pāvests uzsvēra, ka šodien Kungs mūs aicina nesavtīgi atbildēt evaņģēliskajam aicinājumam mīlēt, centrālo vietu savā dzīvē ierādot Dievam un veltījot sevi kalpošanai brāļiem – sevišķi tiem, kuriem ir visvairāk vajadzīgs atbalsts un mierinājums.

Kristiešu kopienai jādzīvo Kristus mīlestībā – turpināja Svētais tēvs. Tai jābūt mīlošai īpaši pret tiem cilvēkiem, kuri jūtas garīgi vāji. Daudzi ir attālinājušies no Baznīcas tikai tāpēc, ka nav sajutušies pieņemti, saprasti un mīlēti. Francisks arī atzina, ka mīlēt nav viegli. To nevar iemācīties reizi pār visām reizēm. Mums jāsāk no jauna katru dievu. Mīlestībā ir nemitīgi jāvingrinās, lai mūsu mīlestība pret tuvākajiem nobriest un attīrās no visiem ierobežojumiem vai grēkiem, kas to padara daļēju, egoistisku, neauglīgu un neuzticīgu. Mīlestība ir māksla, kurā jāvingrinās katru dienu – viņš uzsvēra. Tāpēc, Svētā Gara atbalstītiem, mums ir pacietīgi jāiet Kristus skolā.

Pēc lūgšanas “Debesu Karaliene” pāvests atzina, ka turpina pienākt sāpīgas ziņas no Centrālāfrikas, kur bruņotajās sadursmēs ir cietuši un palikuši bez pajumtes daudzi cilvēki. Šajā zemē, ko Francisks apmeklēja 2015. gada novembrī, ir apdraudēts miera process. Viņš apliecināja savu garīgo tuvumu Centrālāfrikas Republikas tautai un visiem, kuri tur iestājas cilvēku labuma un mierīgas savstarpējas sadzīvošanas labā. Bez tam, viņš apliecināja, ka lūdzas par mirušajiem un ievainotajiem, un kārtējo reizi aicināja apklusināt ieročus un panākt, lai virsroku gūst labā griba meklēt risinājumu dialoga ceļā.

Tā kā 24. maijā visi ticīgie ir aicināti garīgi vienoties ar Ķīnas katoļticīgajiem, tad Svētais tēvs mudināja šīs zemes katoļus pacelt savu skatienu un pievērst to Marijai, kura ir visu kristīgo ļaužu Palīdzība, lai Viņa palīdz saskatīt Dieva gribu un atbildēt Viņa mīlestības plānam. “Neaizmirsīsim būt savas ticības liecinieki ar lūgšanu un mīlestību”, aicināja Francisks.

Tikšanās noslēgumā pāvests pasludināja, ka trešdien, 28. jūnijā, notiks konsistorijs, kura laikā pieci arhibīskapi un bīskapi saņems kardināla titulu, bet ceturtdien, 29. jūnijā, tas ir, Svēto Pētera un Pāvila svētkos, viņš kopā ar jaunajiem kardināliem, pārējiem kardinālu kolēģijas locekļiem, jaunajiem arhibīskapiem metropolītiem, bīskapiem un dažiem priesteriem celebrēs Svēto Misi. Jaunie kardināli ir no Mali, Spānijas, Zviedrijas, Laosas un Salvadoras. Viņu izcelsme no dažādām pasaules malām ir pa visu zemi izplatītās Baznīcas katoliskuma zīme – skaidroja pāvests. Savukārt kardināla titula piešķiršana Romā simbolizē kardinālu piederību Romas diecēzei, kura, saskaņā ar Ignācija teikto, žēlsirdības darbu ziņā atrodas priekšgalā visām diecēzēm.

J. Evertovskis / VR

22/05/2017 14:18