Francisks tiekas ar Dievišķā Mācītāja kongregācijas ģenerālkapitula dalībniecēm

Pirmdien pāvests pieņēma audiencē Dievišķā Mācītāja kongregācijas locekles, kas šais dienās tiekas ģenerālkapitulā. Kongregācija pieder paulīniešu ģimenei, kuras dibinātājs ir priesteris Džakomo Alberione. Māsu misija ir rūpēties par mūslaiku sievietēm un vīriešiem, nesot tiem Evaņģēliju, kalpot liturģiskajās svinībās un palīdzēt priesteriem.

Uzrunājot māsas, pāvests atzīmēja, ka ģenerālkapituls ir laiks, kurā uzklausīt Kungu, kurš runā uz mums caur laiku zīmēm. Tas ir savstarpējas uzklausīšanas laiks, savējo un citu plānu izvērtēšanas laiks. Tas viss prasa prāta un sirds atvērtību, iziešanu no sevis, lai priecīgi pieņemtu to patiesības daļu, ko mums sludina citi, un kopā ietu pretim patiesības pilnībai, vienīgajai, kas dara mūs brīvus.

Pāvests aicināja uzklausīt mūslaiku cilvēkus, dalīties ar viņiem, kā arī attīstīt izšķirtspēju, lai prastu atšķirt to, kas nāk no Gara un to, kas ir pret Viņu. “Mūsu priekšā paveras iespēju pasaule,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka kultūra, kurā dzīvojam, tās visas piedāvā kā labas un derīgas, taču, ja nevēlamies krist par izmantošanas un reizēm pat nāves kultūras upuriem, ir jāiemācās izšķirt. Ir jālūdz Kungam, “ko Tu gribi, lai es darītu?”

Dievišķā Mācītāja kongregācijas māsas pāvests acināja būt arī par prieka pravietēm, liecinot par to prieku, ko nes tikšanās ar Jēzu lūgšanā, Viņa Vārda uzklausīšanā, brāļu un māsu satikšanā, brālīgā un priecīgā kopienas dzīvē un Kristus apskaušanā nabadzīgajos.

Francisks pamudināja reliģiskās būt arī par cerības pravietēm. Viņš atgādināja, ka Kristus mācekļiem cerība nozīmē atbildību. “Pamodiniet pasauli, apgaismojiet nākotni!” aicināja pāvests. Viņš pateicās par māsu darbu, tai skaitā arī par to, ko dažas no kongregācijas loceklēm veic Vatikānā.

I. Šteinerte/VR