Nepretosimies Svētajam Garam, bet paklausīgi pieņemsim Vārdu!

Nepretosimies Svētajam Garam, bet paklausīgi pieņemsim Vārdu. Tāds ir pāvesta aicinājums, kas izskanēja otrdienas rīta Svētajā Misē. Francisks atgādināja, ka aizvadītajās dienās ir lasīts par pretošanos Svētajam Garam, par to, kā Stefans pārmeta Likuma zinātājiem, bet šodien Svētie Raksti vēstī par pretēju attieksmi, proti, par paklausību Svētajam Garam. Pēc Stefana moceklības Jeruzalemē sākās lielas vajāšanas. Šeit palika tikai apustuļi, bet ticīgie laji bija izkaisīti Kiprā, Feniķijā un Antiohijā. Viņi sludināja Vārdu tikai jūdiem. Tomēr daži Antiohijas kristieši sāka sludināt Jēzu Kristu arī grieķiem, pagāniem. Viņi juta, ka to darīt liek Svētais Gars. Pāvests paskaidroja, ka šie kristieši, šie ticīgie laji paklausīja Svētajam Garam.  

Apustulis Jēkabs savas vēstules pirmajā nodaļā aicina “ar paklausību pieņemt Vārdu”. Tātad, ir vajadzīgs būt atvērtiem, nevis stingriem. Pirmais solis ceļā uz paklausību ir “pieņemt Vārdu”, proti, “atvērt sirdi”. Otrais solis ir “pazīt Vārdu”, “pazīt Jēzu”, kurš saka: “Manas avis klausa manu balsi, es tās pazīstu un tās man seko”. “Ir arī trešais solis,” norādīja pāvests, un “tā ir Vārda pazīšana”:

“Vienmēr līdzi nēsāt Vārdu, lasīt to, atvērt sirdi Vārdam, atvērt sirdi Garam, kurš ir tas, kurš liek mums saprast Vārdu. Un šīs Vārda saņemšanas auglis ir liels. Cilvēkam, kas to dara, piemīt labestības, labvēlības, prieka, miera, valdīšanas pār sevi, lēnprātības attieksme.”

Pāvests uzsvēra, ka tāds ir stils, ko dod paklausība Svētajam Garam. Turpinājumā viņš pievērsās 1. lasījumam, kurā tiek vēstīts, ka pēc tam, kad Jeruzalemē tiek saņemta ziņa, ka Antiohijā Vārds tiek sludināts pagāniem, iestājas neizpratne, kā Vārdu var sludināt neapgraizītajiem. Pie tam, sludinātāji nav apustuļi, bet gan vienkārši ļaudis, ko Jeruzalemē nepazīst. Taču, kad uz Antiohiju tiek sūtīts Barnaba, lai pārliecinātos par šeit notiekošo, viņš redz “Dieva žēlastību”, priecājas un aicina palikt ar atvērtu, Kungam uzticīgu sirdi. Barnaba bija Svētā Gara piepildīts, jo viņš tam paklausīja. Pāvests teica:

“Svētais Gars ir tas, kas mūs vada, lai mēs nekļūdītos, lai paklausīgi pieņemtu Garu, pazītu Garu Vārdā un dzīvotu saskaņā ar Garu. Un tas ir pilnīgi pretēji tam, ko darīja Likuma zinātāji. Vai mēs pretojamies Garam, vai to pieņemam? Vai pieņemam ar paklausību? Lūgsim šo žēlastību!”

Homīlijas noslēgumā Francisks atgādināja, ka tieši Antiohijā, par kuru šodien runāts Svētajos Rakstos, kristieši pirmoreiz tika nosaukti par kristiešiem.

I. Šteinerte/VR