2017-05-05 15:49:00

Vai aiz pārlieku lielās stingrības neslēpjam savus grēkus?


Baznīcā ir cilvēki, kuri izmanto stingrības ieroci, lai piesegtu paši savus grēkus – sacīja pāvests 5. maija rīta Svētās Mises homīlijā. Francisks norādīja, ka daži ir stingri savas pārliecības dēļ, ir taisnīgi un rīkojas saskaņā ar sirdsapziņu, bet ir arī stingrie liekuļi, kuri runā vienu, bet dara citu.

Komentējot šai dienai veltīto Pirmo lasījumu (sal. Apd 9, 1-20), Svētais tēvs pievērsās apustulim Pāvilam, kurš no neganta kristiešu vajātāja kļuva par pazemīgu un pacietīgu Evaņģēlija sludinātāju. Saula vārds (tā Pāvilu sauca pirms atgriešanās) pirmo reizi parādās tad, kad notiek Stefana nomētāšana akmeņiem. Pāvests atzina, ka Sauls toreiz vēl bija jauns un stingrs ideālists, kurš vadījās saskaņā ar savu pārliecību un stingri rūpējās par likuma ievērošanu. Viņš bija stingrs, bet godīgs – uzsvēra Francisks.

Tai pat laikā bija un ir cilvēki, kuri izrāda lielu stingrību, bet, patiesībā, rīkojas liekulīgi. Tādiem Jēzus netaupīja asu nosodījumu. Tie ir stingrie, kuri dzīvo dubultu dzīvi. Citu acīs viņi izliekas labi, skaisti un godīgi, bet tad, kad neviens neredz, dara savus netīros darbus. Turpretī šis jauneklis (Sauls) bija godīgs. Viņš visu darīja aiz pārliecības. “Šo sakot, es domāju par tiem daudzajiem jauniešiem Baznīcā, kuri ir iekrituši stingrības kārdinājumā”, piebilda Francisks. “Daži no viņiem ir godīgi, labi. Tāpēc lūgsimies, lai Kungs viņiem palīdz pilnveidoties, ejot pa lēnprātības ceļu”.

Taču ir arī tādi, kuri izmanto stingrību kā ieroci, lai piesegtu vājības, grēkus, savas iekšējās problēmas vai parādītu, ka ir pārāki par citiem. Pāvests atzina, ka Sauls, savā pārliecībā vajādams kristiešus, vismaz neaiztika bērnus, bet šodien pat bērni netiek saudzēti. Sauls dodas uz Damasku, lai tur sagūstītu kristiešus un vestu viņus uz Jeruzalemi, taču ceļā satiek kādu, kurš uzrunā viņu ar lielu maigumu, sakot: “Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?”. Šis stingrais vīrs kļūst kā bērns un iet tur, uz kurieni Kungs viņu aicina. To Jēzus panāk savā maiguma un lēnprātības spēkā. Sauls kļūst par Pāvilu, sludina Kunga Evaņģēliju un Viņa dēļ pieņem ciešanas un nāvi. Pāvils cieš ne tikai fiziski, bet arī tāpēc, ka kristiešu starpā notiek strīdi. Viņš, kurš dedzīgi vajāja kristiešus, tikpat dedzīgi viņiem atgādinās, lai viņi, kas reiz bija tālu no Kunga, tagad pievēršas Viņam no visas sirds, ir pilnīgi un kalpo Dievam. Pāvests atzina, ka daži uz šo apustuli skatās kā uz zaudētāju, tomēr arī Kristus gāja šo “zaudējuma” ceļu, un tas ir arī katra kristieša ceļš. Mums jāiet uz priekšu, sekojot Jēzum pa pēdām, lai pieņemot krustu, piedzīvotu patiesu augšāmcelšanos.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.