Pāvests tiekas ar Vatikāna Komunikācijas sekretariāta vadītājiem

4. maijā pāvests pieņēma audiencē Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta pirmās plenārasamblejas dalībniekus. Līdz ar Svētā Krēsla reformu, jaunajā dikastērijā ir apvienoti Vatikāna radio, Vatikāna televīzijas centrs, Vatikāna izdevniecība un tipogrāfija, laikraksts “L’Osservatore Romano” kopā ar fotogrāfiju dienestu, Interneta pakalpojumu dienests, kā arī Svētā Krēsla preses dienests.  

Pirmajā plenārasamblejā tika izskatīts līdz šim paveiktais Svētā Krēsla komunikācijas sistēmas atjaunotnē, kā arī aplūkots temats par šobrīd aktuālo digitālo kultūru. Pāvests pateicās Komunikāciju sekretariāta prefektam, priesterim Dario Vigano un citiem klātesošajiem par plenārsēdes sagatavošanu un tās norisi. Francisks atzinās, ka temats, ko ir aplūkojuši tikšanās dalībnieki, ir viens no tiem, kas ir īpaši tuvi viņa sirdij. Runa ir par jaunu kritēriju un jaunu veidu iepazīšanu, lai visām tautām un kultūrām labāk sludinātu žēlsirdības Evaņģēliju, izmantojot medijus, kas jaunās digitālās kultūras kontekstā kļūst pieejami mūsu laikabiedriem.

Pāvests atzīmēja, ka Komunikācijas sekretariāts, kuram šī gada 27. jūnijā apritēs 2 gadi, šobrīd iet pilnu reformas gaitu. “Tā ir jauna realitāte, kas virzās uz priekšu ar jau neatgriezeniskiem soļiem,” sacīja Francisks. Viņš paskaidroja, ka šai gadījumā runa nav par iepriekšējo dikastēriju koordināciju, vai saplūšanu, bet par institūcijas “ex novo” izveidošanu. Šī jaunā komunikatīvā sistēma ir dzimusi, vadoties pēc tā saucamās “digitālās konverģences” nepieciešamības. Pagātnē katram komunikācijas veidam bija savi kanāli, katrai izteiksmes formai bija savs medijs – rakstītajam vārdam bija paredzētas avīzes, žurnāli, vai grāmatas, statiskajiem attēliem – fotogrāfijas, kustīgajiem attēliem – kino, vai televīzija, runātajam vārdam un mūzikai radio un ierakstu diski. Šodien visas šīs komunikācijas formas tiek pārraidītas ar vienīgo kodu, kas izmanto bināro sistēmu.

Pāvests teica, ka šai perspektīvā nākamgad jaunajā dikastērijā paredzēts iekļaut arī laikrakstu “L’Osservatore Romano” un tam būs jāspēj rast jauns un atšķirīgs veids, lai sasniegtu lielāku skaitu lasītāju par tiem, ko tas spēj sasniegt izdodot avīzi papīra formātā. Arī Vatikāna Radio, kas jau vairākus gadus ir kļuvusi par portālu kopumu, tiek pārveidota saskaņā ar jauniem komunikācijas modeļiem un piemērota jaunajām tehnoloģijām un mūsu laikabiedru prasībām. Kas attiecas uz radiofonisko kalpojumu, pāvests izcēla pūliņus, ko dikastērijs veic attiecībā uz valstīm, kam ir niecīga pieeja jaunajām tehnoloģijām, piemēram Āfrikas zemēm. Šai sakarā tiek veikta racionāla pieeja īsviļņu izmantošanā, no kuriem nekad nav notikusi atteikšanās.

Pēc apmēram mēneša Vatikāna Komunikācijas dikastērija lielajā darba saimē tiks iekļauti arī Vatikāna izdevniecība “Libreria Editrice Vaticana” un senā tipogrāfija “Poliglotta Vaticana”. Tas prasīs atvērtību darboties saskaņā ar jauno ražošanas un izplatīšanas plānu. Pāvests atzina, ka visu šo atsevišķo vienību vēsture ir bagāta ar nozīmīgu pieredzi, kas ir jāsaglabā, ejot pretim nākotnei. Pretējā gadījumā šī pieredze var kļūt vienīgi par muzejisku vērtību, kuru ir interesanti aplūkot, bet kas nedod spēku un drosmi turpmākajā gājumā. “Šim jaunās komunikācijas veidošanas apvārsnim ir jāpieskaita arī personāla formācija un pilnveidošanās saskaņā ar laika prasībām,” uzrunā Komunikācijas sekretariāta vadošajam personālam un konsultantiem, kas bija ieradušies uz audienci, teica pāvests.

Francisks iedrošināja strādāt izpētes komisijās, veikt detalizētu analīzi un pēc tam, kad ir nosprausts gājums, drosmīgi iet uz priekšu saskaņā ar izvirzītajiem kritērijiem. Pāvests mudināja, lai vadošais kritērijs būtu apustulisks un misionārs, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta nabadzības, grūtību situācijām, apzinoties, ka arī uz tām šodien ir jāspēj atbildēt ar adekvātiem risinājumiem. Tādā veidā ir iespējams nest Evaņģēliju visiem, piešķirt vērtību cilvēku resursiem, neaizvietojot vietējo Baznīcu komunikāciju un tai pašā laikā atbalstot ekleziālās kopienas, kuras atrodas lielākas nepieciešamības situācijā.

“Neļausim sevi uzvarēt kārdinājumam pieķerties godības pilnai pagātnei, bet spēlēsim lielo komandas spēli, lai labāk atbildētu uz jaunajiem komunikācijas izaicinājumiem, kurus mums met mūsdienu kultūra, nebaidoties un neiztēlojoties apokaliptiskus scenārijus,” uzrunas noslēgumā teica pāvests.

I. Šteinerte/VR