Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Ceļojumi un vizītes

Pāvests Ēģiptē: miera panākšanas priekšnoteikumi

Pāvests satiekas ar Al-Azharas universitātes lielo imamu - ANSA

28/04/2017 17:26

Vizītes laikā Ēģiptē Al-Azharas sunītu universitātē Francisks uzrunāja mieram veltītās starptautiskās konferences dalībniekus. Viņš pievērsās izglītības un reliģijas nozīmei, norādot, ka Ēģipte ir zinību un derības zeme. Šajā zemē uzlēca gan zinību saule, gan arī atausa reliģiju gaisma. Pāvests uzsvēra, ka nebūs miera, ja jaunās paaudzes nesaņems vajadzīgo izglītību. Taču formācijai, kas tām tiek piedāvāta, ir jāatbilst cilvēka dabai. Cilvēks ir atvērta un relacionāra būtne.

Senā Ēģiptes civilizācija var lepoties ar bagātīgu kultūras mantojumu un zinātnes atklājumiem. Tiekšanās pēc zinībām un izglītības novērtēšana bija auglīgas attīstības izvēle. Tā bija ļoti nozīmīga izvēle nākotnes labā. Tā bija miera izvēle un izvēle miera labā, jo lai panāktu mieru, jauniešiem jāsaņem atbilstoša izglītība – atgādināja Svētais tēvs.

Viņš skaidroja, ka izglītība ved pie dzīves gudrības, ja, pateicoties tai, cilvēks, būdams sakaros ar Transcendento un visu, kas tam ir apkārt, spēj izdabūt no sevis to labāko, veido savu identitāti un nenoslēdzas sevī. Gudrība ved cilvēku pretī otram un palīdz viņam izvairīties no nocietināšanās un noslēgšanās sevī. Gudrs cilvēks mācās no pagātnes un saprot, ka ļaunums ved nekur citur kā pie ļaunuma un vardarbība pie vardarbības, veidojot sava veida apburto loku. Gudrs cilvēks centrālo vietu ierāda personas cieņai, kam Dieva acīs ir augsta vērtība, un izvēlas cilvēka cienīgu ētiku. Viņš atmet bailes no otra un izmanto visus tos līdzekļus, ko viņam ir devis Radītājs.

Šajā kontekstā katoļu Baznīcas vadītājs pievērsās dialogam, norādot, ka tā veicināšanā ir jāņem vērā trīs būtiskas lietas jeb orientieri, proti, pienākumu turēties pie savas identitātes, būt drosmīgiem un nebaidīties no otra, un nodomu skaidrību. Runājot par pirmo, tas ir, savas identitātes saglabāšanu, pāvests atgādināja, ka nedrīkst atteikties no tā, kas ir labs, lai izpatiktu otram. Būt drosmīgam un nebaidīties no otra, kura kultūra un reliģija atšķiras no mūsējās, nozīmē nevis izturēties pret otru kā ienaidnieku, bet pieņemt viņu kā savu ceļabiedru. Savukārt nodoma skaidrība ir svarīga tādēļ, ka dialogs kā autentisks cilvēcības izteiksmes veids ir nevis stratēģija sekundāru mērķu sasniegšanai, bet patiesības ceļš, pa kuru pacietīgi jāiet, lai sāncensību pārvērstu sadarbībā.

Pāvests uzsvēra, ka labākais un konstruktīvākais kopīgas nākotnes veidošanas ceļš, ir audzināšana, proti, iemācīt būt atvērtiem pret otru, cienīt otru un veidot ar otru atklātu dialogu, respektējot otra tiesības un brīvību. Kristiešiem, musulmaņiem un visiem ticīgajiem jāpiedalās brālīgas civilizācijas veidošanā.

Ēģipte ir ne vien zinību, bet arī dažādu reliģiju šūpulis. Francisks atzina, ka tur gadu simteņiem ilgi dažādām reliģijām un kultūrām piederīgie ļaudis sadzīvoja mierīgi un cits citu savstarpēji bagātināja, kalpojot savai nācijai. Šāda saderība un sadarbība ir ļoti vajadzīga arī mūsdienās – viņš atgādināja. Ēģiptē paceļas Sinaja kalns, ko var dēvēt par “Derības kalnu”. Šis simbols ir kā atgādinājums tam, ka patiesa derība vai saderība virs zemes nav iespējama, atmetot Debesis, proti, cilvēce nevar dzīvot mierā, izslēdzot no savas dzīves apvāršņiem Dievu. Lai veidotu civilizētu sabiedrību, cilvēks nevar palikt tikai horizontālā līmenī, bet tam ir jāpaceļ sava dvēsele pie Dieva. Šajā sakarā Svētais tēvs vērsās pret reliģijas vārdā piekopto vardarbību, atriebību un naidu, un atgādināja, ka katra cilvēka dzīvība ir svēta. Jebkāda veida varmācība – vai tā būtu fiziska, vai psiholoģiska – ir un paliek varmācība, un tā ir pretrunā ar ticību.

Ja ticība nerodas tīrā un neviltotā sirdī, ja tās avots nav patiesa mīlestība pret žēlsirdīgo Dievu, tad tā ir tikai uz līguma pamata balstīta vai sociāla piederība, kas cilvēku nevis atbrīvo, bet nospiež. Jo vairāk mēs augam ticībā uz Dievu, jo vairāk mēs pieaugam mīlestībā pret tuvāko – uzsvēra pāvests.

Reliģijai ir ne tikai jāatmasko ļaunums, bet jāveicina miers. Ticīgo uzdevums ir lūgties vienam par otru, satikties, veidot dialogu un sadarbības un draudzības garā veicināt vienprātību. Pie tam, mēs, kristieši, nevaram piesaukt Dievu kā visu cilvēku Tēvu, ja pret citiem neizturamies kā brāļi. Uzrunas noslēgumā Francisks norādīja, ka, lai spētu izvairīties no konfliktiem un varētu veicināt mieru, ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai izskaustu nabadzību un cilvēku izmantošanu, kā arī apturēt naudas līdzekļu un ieroču nonākšanu to rokās, kuri kurina naidu un vardarbību. Bez tam, ir jāaptur ieroču ražošana, jo ja tie tiek ražoti un tirgoti, agrāk vai vēlāk tie tiks arī izmantoti. Minētais miera veicināšanas uzdevums attiecas uz valstu un institūciju vadītājiem, atbildīgajiem par informācijas izplatīšanu, kā arī uz visiem sabiedrības pilsoņiem.

J. Evertovskis / VR

28/04/2017 17:26