Evaņģēlijs ir jāsludina ar pazemību, pārvarot iedomības kārdinājumu

“Evaņģēlijs ir jāsludina ar pazemību, pārvarot iedomības kārdinājumu,” norādīja pāvests Svētajā Misē 25. aprīlī. Tāpat kā iepriekšējā rītā, dievkalpojumā piedalījās arī kardinālu apspriedes locekļi. Francisks aicināja kristiešus “iet un sludināt”, izceļot to, ka sludinātājam vienmēr ir jābūt ceļā, nemeklējot dzīves nodrošinājumus un paliekot uz vietas un drošībā.

Jēzus mācekļiem uztic misiju: sludināt Evaņģēliju, nepalikt Jeruzalemē, bet iet, lai sludinātu Labo Vēsti visiem. Svētā Marka svētkos pāvests pakavējās pie Marka Evaņģēlija, kurā Kungs sūta apustuļus sludināt. Ir jāiet tur, kur Jēzus nav pazīstams, vai tur, kur Viņš tiek vajāts, vai arī tur, kur Viņa vēsts ir izkropļota, lai sludinātu patieso Evaņģēliju.

“Iet, lai sludinātu. Šai iziešanā uz spēles tiek likta sludinātāja dzīve. Viņš neatrodas drošībā. Nav apdrošinājuma arī sludinātāja dzīvībai. Ja sludinātājs meklē apdrošinājumus savai dzīvei, tad viņš nav patiess Evaņģēlija sludinātājs. Viņš neiziet, bet paliek drošībā. Pirmais: ejiet, izejiet! Evaņģēliju, Jēzus Kristus sludināšanu vienmēr veic izejot, atrodoties ceļā. Gan fiziskajā ceļā, gan garīgajā, gan arī ciešanu ceļā padomāsim par Evaņģēlija sludināšanu, ko veic daudzie slimnieki, kuri savas sāpes upurē Baznīcai, kristiešiem. Viņi vienmēr iziet no sevis!”

Kāds ir šīs sludināšanas stils? jautāja pāvests. Viņš teica, ka svētais Pēteris, kurš bija tieši Marka skolotājs, to ir aprakstījis ļoti skaidri: “Evaņģēlijs ir jāsludina ar pazemību, jo Dieva Dēls tika pazemots, noliegts. Tāds ir Dieva stils un nav cita stila, kā tikai šis. Francisks piebilda, ka Evaņģēlija sludināšana nav karnevāls, izrādīšanās, svētki. Evaņģēliju nav iespējams sludināt cilvēka spēkiem, to nav iespējams sludināt ar karjerisma, augšupejas garu, jo tas nav Evaņģēlijs. Visi sludinātāji ir aicināti ietērpties pazemībā cits pret citu, jo Dievs neieredz augstprātīgos, bet dod žēlastību pazemīgajiem.

“Kāpēc ir vajadzīga šī pazemība? Tāpēc, ka mēs nesam uz priekšu pazemības un godības vēsti, taču darām to caur pazemību. Evaņģēlija sludināšanu pārņem kārdinājums: varas kārdinājums, lepnības kārdinājums, pasaulīguma kārdinājums, daudzo pasaulīgumu kārdinājums, kas liek sludināt atšķaidītu Evaņģēliju, Evaņģēliju bez spēka, bez krustā sistā un augšāmcēlušā Kristus. Tāpēc Pēteris saka: “Esiet nomodā, esiet nomodā... Jūsu ienaidnieks, velns, kā lauva staigā apkārt, meklēdams, ko saplosīt. Izturiet, būdami stipri ticībā, apzinoties, ka tādas pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem, kas ir izkaisīti visā pasaulē.” Īsta Evaņģēlija sludināšana piedzīvo kārdinājumus.”

 Pāvests atzīmēja, ka kristietis, kurš saka sludinām Evaņģēliju un apliecina, ka nekad nav bijis kārdināts, ir tāds, par kuru velnam nav nekādas intereses, jo viņš sludina kaut ko tādu, kam nav nozīmes. Francisks norādīja, ka patiesā sludināšanā vienmēr pastāv kārdināšana un arī vajāšanas. Svētais tēvs uzsvēra, ka tad, kad ciešam, Kungs būs tas, kas mums palīdzēs atveseļoties, piešķirs spēku, jo Viņš to ir apsolījis sūtīdams apustuļus. Homīlijas noslēgumā pāvests apliecināja un lūdzās:

“Kungs būs tas, kas mums dos mierinājumu, dos spēku iet uz priekšu, jo Viņš darbojas kopā ar mums, ja vien mēs esam uzticīgi Evaņģēlija sludinātāji, ja izejam no sevis pašiem, lai sludinātu krustā sisto Kristu, “skandālu un apgrēcību”, un lai darām to ar pazemības stilu, ar patiesu pazemību. Lai Kungs mums, kristiešiem, visiem, dod šo žēlastību uzsākt evaņģelizācijas ceļu ar pazemību, ar paļāvību uz Viņu, sludinot patieso Evaņģēliju – Vārdu, kas atnāca miesā. Dieva Vārds atnāca miesā. Un tā ir “ apgrēcība” un “skandāls”. Lai mēs sludinām, apzinoties, ka Kungs ir mums blakus, ka Viņš darbojas kopā ar mums un stiprina mūs šai darbā.”

I. Šteinerte/VR