Kunga žēlsirdības svētdiena Vatikānā

Svētais pāvests Jānis Pāvils II, iedibinot Kunga žēlsirdības svētkus, sekoja Svētā Gara iedvesmai, – uzrunājot svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, sacīja pāvests. Apcerē pirms lūgšanas «Debesu Karaliene» Francisks norādīja, ka dažus mēnešus pēc Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada, šie svētki ir brīnišķīga iespēja, lai no jauna pieņemtu žēlastību, kas izplūst no Dieva žēlsirdības avota. Runa ir par grēku piedošanu.

Pāvests skaidroja Lieldienu otrajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par augšāmpieceltā Kristus parādīšanos mācekļiem Pēdējo vakariņu namā. Svētais Jānis raksta, ka Jēzus, apsveicis savus mācekļus, sacīja viņiem: «Kā Tēvs mani sūtīja, tā Es jūs sūtu.» To pateicis, Viņš dvesa uz viņiem un sacīja: «Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti; kam aizturēsiet, tiem tie būs aizturēti» (Jņ 20, 21-23). Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus saviem mācekļiem un visai Baznīcai uztic misiju sludināt Evaņģēliju un dāvāt grēku piedošanas žēlastību visiem cilvēkiem, piebilda Svētais tēvs. Viņš norādīja, ka žēlsirdība atver mūsu prātu un palīdz mums labāk saprast savas eksistences nozīmi.

«Žēlsirdība palīdz saprast, ka vardarbībai, apvainojumiem un atriebībai nav nekādas jēgas. To pirmais upuris ir tas, kurš dzīvo ar šīm jūtām, jo aizmirst par savu cieņu. Žēlsirdība atver arī mūsu sirds durvis un palīdz apliecināt savu tuvumu visiem, it sevišķi vientuļiem un sabiedrības atstumtajiem. Tā palīdz mums apzināties, ka esam brāļi un viena Tēva bērni. Žēlsirdība palīdz mums ieraudzīt tos, kuriem ir vajadzīga palīdzība, vajadzīgs mierinājums, uzmundrinošs vārds un smaids. Žēlsirdība iekvēlina sirdis un dara mūs jūtīgus pret savu brāļu un māsu vajadzībām, palīdzot dalīties ar viņiem priekos un bēdās. Citiem vārdiem runājot, žēlsirdība mudina visus kļūt par taisnīguma, vienotības un miera līdzekļiem. Nekad neaizmirsīsim, ka žēlsirdībai ir būtiska nozīme ticības dzīvē, un tā ir konkrēts veids, caur kuru apliecinām pasaulei, ka Jēzus ir augšāmcēlies,» – sacīja pāvests.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica visus Dieva Žēlsirdības godinātājus, kuri pirms tam bija piedalījušies Romas diecēzes ģenerālvikāra kardināla Agostino Vallini vadītajā dievkalpojumā. Svinības notika Svētā Gara baznīcā, kas atrodas dažu soļu attālumā no Svētā Pētera bazilikas. Pēc dievkalpojuma notika procesija ar Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi. Sakarā ar pastiprinātajiem drošības pasākumiem Svētā Pētera laukumā netika ielaisti visi procesijas dalībnieki.

Francisks atgādināja, ka svētdien, 23. aprīlī  visās Polijas baznīcās tika vākti ziedojumi sīriešu ģimeņu atbalstam. «Sveicu poļu svētceļniekus un izsaku atzinību par jūsu aktīvo piedalīšos Polijas Caritas rīkotajā iniciatīvā, kuras mērķis ir palīdzēt ģimenēm Sīrijā» – sacīja pāvests.

Svētais tēvs atgādināja, ka sestdien, 22. aprīlī altāru godā tika paaugstināts franču priesteris Luī Antoni Ormērs. Viņš dzīvoja deviņpadsmitajā gadsimtā. Nodibināja Sargeņģeļu māsu kongregāciju, kas nodarbojas ar bērnu un jauniešu audzināšanu. «Lai jaunā svētīgā piemērs un aizbildniecība īpašā veidā palīdz visiem, kuri darbojas izglītības jomā,» –  vēlēja Francisks.

S. Krivteža / VR