2017-04-11 19:08:00

Vācija: Hamburgā bija pulcējušies Skandināvijas bīskapi


Pēcsinodālā apustuliskā pamudinājuma “Amoris laetitia” piemērošana praksē, priesteru formācija un sociālās situācijas analīze, kurā iezīmējas bažas par populistiskas mentalitātes izplatību – šādi bija galvenie temati Skandināvijas Bīskapu konferences sanāksmē. Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas bīskapi četras dienas pavadīja Hamburgā, jo vēlējās arī nostiprināt draudzības saites ar Baznīcu Vācijā. Hamburgas un Osnambrikas diecēžu ticīgie caur apvienību Ansgar-werk jau pusgadsimtu atbalsta nelielo Skandināvijas zemju katoļu kopienu – pavisam ap 350 tūkstošus cilvēku. Osnambrikas bīskaps Francs Jozefs Hermans Bode, kurš celebrēja Svēto Misi kopā ar Skandināvijas bīskapiem, atzīmēja, ka “būt katoļiem zemēs ar spēcīgu sekularizāciju ir ne tikai izaicinājums. Viņiem ir jāsastopas arī ar grūtībām iesēt labo sēklu.”

2018. gadā pa Skandināvijas zemēm ceļos svētās Terēzes no Lizjē un viņas vecāku Cēlijas un Luī Martēnu relikvijas. Visās piecās no šīm zemēm pastāv karmelītu reliģisko un laju kopienas. Martēnu ģimene ir pirmie laulātie, kas kopā sasniedza oficiāli atzīto svētuma pakāpi. Viņu kanonizācija notika 2015. gadā, Bīskapu Sinodes par ģimeni laikā.

Skandināvijas bīskapu sanāksmē tika izskatīta arī sociālā situācija, ko šais dienās vēl vairāk ir iedragājis Stokholmā notikušais terorakts. Bīskapi uzsvēra, ka “Baznīca iet pāri jebkurām robežām” un aicināja uz solidaritāti un brālīgumu ar tautām, uz atvērtību pret migrantiem. Šai sakarā ir jāatgādina, ka pagājušajā gadā Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas Caritas organizācijas ir parakstījušas kopēju dokumentu, kurā izteica raizes par “patvēruma politikas saasināšanos” un aicināja savu zemju valdības “izbeigt sacensību par to, kurai no šīm zemēm būs bargāka patvēruma piešķiršanas politika”, tā vietā “dodot ieguldījumu, lai rastu eiropeiskākus risinājumus”.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.