Cilvēka viscēlākais aicinājums – mīlēt Dievu un tuvāko

Vai mūsu mīlestība ir patiesa? Kā to varam zināt? Atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta 15. marta katehēzes mācībā, kas arī šoreiz bija veltīta kristīgās cerības tematam. Francisks atklāja, ka mūsu viscēlākais aicinājums – mīlēt Dievu un tuvāko – ir saistīts cerības prieku. Cilvēks ir aicināts mīlēt – mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu un savu tuvāko kā sevi pašu (sal. Mt 22, 37-39). Tomēr nereti mūsu mīlestību apdraud liekulība un egoisms. Mums ir tendence izlikties, ka mīlam, esam žēlsirdīgi, bet, īstenībā, mūsu mīlestība līdzinās tikai televīzijas seriālu jeb “ziepju operu” mīlestībai. Kā mēs varam būt droši par to, vai mūsu mīlestība ir patiesa?

Pirms pāvests uzrunāja pavasara saules pielietajā Svētā Pētera laukumā sapulcējušos trešdienas vispārējās audiences dalībniekus, dažādās valodās tika nolasīts fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Mīlestībai jābūt neliekuļotai. Nīzdami ļaunu, pastāviet labajā! Brāļu mīlestībā mīliet viens otru, godbijībā pārsteidziet cits citu! Neesiet kūtri centībā, esiet dedzīgi garā, kalpojiet Kungam! Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanā! Ņemiet līdzdalību svēto vajadzībās, centieties būt viesmīlīgi!” (Rom 12, 9-13).

Komentējot šo fragmentu, Francisks atzina, ka liekulība var iezagties visur, tai skaitā, arī veidā, kādā mēs mīlam. To varam redzēt tad, kad mūsu mīlestība ir savtīga un mēs vadāmies tikai saskaņā ar savām personīgajām interesēm. Savtīgā mīlestība var pārņemt pat mūsu žēlsirdības darbus. Tas notiek tad, kad gribam izrādīties vai nomierināt savu sirdsapziņu. Tas notiek arī tad, ka gribam citu priekšā paspīdēt un parādīt, cik mēs esam gudri. Un tad mēs domājam: “Cik gan es esmu labs, vai ne?”. Tā ir liekulība – norādīja Svētais tēvs. Aiz tā visa slēpjas maldi. Mēs mīlam tādēļ, ka paši esam labi – it kā mīlestības avots būtu cilvēks, it kā tā būtu mūsu pašu sirds “produkts”.

Taču, īstenībā, mīlestība ir žēlastība – uzsvēra pāvests. Mīlestība ir dāvana. Mīlestības spēja ir Dieva dāvana, ko mums ir no Dieva jālūdz. Un Viņš to labprāt dod, ja vien mēs to lūdzam. Mīlestība ir dāvana. Mīlēt nenozīmē izrādīt sevi, bet dot tālāk to, ko Kungs mums dod, un ko mēs brīvprātīgi pieņemam. Pie tam, mēs nevaram to izpaust attiecībās ar citiem, ja pirms tam neesam saņēmuši, sastopoties ar lēnprātīgā un žēlsirdīgā Jēzus vaigu.

Apustulis Pāvils aicina mūs atzīt, ka esam grēcinieki, un ka arī mūsu mīlestība ir grēka iezīmēta. Tai pat laikā viņš mums vēstī “jaunu vēsti”, cerības vēsti, proti: Kungs paver atbrīvošanas, pestīšanas ceļu. Mums ir dota iespēja izpildīt mīlestības bausli un kļūt par Dieva mīlestības kanāliem. Francisks paskaidroja, ka tas notiek tad, kad ļaujam augšāmcēlušajam Kristum sevi dziedināt un atjaunot savu sirdi. Augšāmcēlušais Kristus, kurš mājo mūsu vidū un ir ar mums, ir spējīgs mūs izdziedināt. Viņš to dara, ja vien mēs Viņam to lūdzam – uzsvēra pāvests. Neraugoties uz savu vājumu, trauslumu un nabadzību, mēs varam piedzīvot Tēva žēlsirdību un svinēt viņa mīlestības brīnumdarbus. Tādējādi kļūst skaidrs, ka viss, ko varam darīt savu brāļu labā, ir nekas cits kā atbilde tam, ko Dievs ir darījis un turpina darīt mūsu labā. Īstenībā, pats Dievs, kurš iemājo mūsu sirdī un mūsu dzīvē, caur mums ir līdzās un kalpo cilvēkiem, ko ik dienas satiekam savā ceļā, sākot ar vismazākajiem.

Tātad, apustulis Pāvils grib mūs iedrošināt un atdzīvināt mūsos cerību. Neviens no mums nedzīvo saskaņā ar mīlestības bausli pilnībā. To mēs apzināmies. Taču arī tā ir žēlastība, jo tādā veidā saprotam, ka ar saviem spēkiem vien mēs nespējam pilnīgi mīlēt. Mums ir nepieciešams, lai Kungs savā bezgalīgajā žēlsirdībā nemitīgi atjaunotu šo dāvanu mūsu sirdī. Tad mēs spēsim novērtēt arī mazās, vienkāršās un ikdienišķās lietas un mīlēsim citus tā, kā viņus mīl Dievs, vēlot labu, tas ir, gribot, lai citi kļūtu svēti un būtu Dieva draugi. Pateicoties Kunga žēlastībai, mēs priecāsimies, ka varam būt tuvu tiem, kuri ir nabadzīgi un trausli. Tā rīkojas Jēzus ar mums, kad mēs attālināmies no Viņa. Mēs priecāsimies, ka varam noliekties pār otru cilvēku, kā Labais Samarietis noliecas pār mums savā līdzjūtībā un dāvā mums piedošanu.

Viss iepriekš teiktais kalpo kā atslēga tam, lai mēs iemantotu “prieku cerībā”. Mēs varam dzīvot priecīgi jeb līksmi cerībā, jo zinām, ka pat vissarežģītākajā situācijā, kādā nereti nonākam, pat neskatoties uz kritieniem, Dievs savā mīlestībā vienmēr ir mums līdzās. Dieva mīlestība nekad nemazinās. Dieva žēlastības piepildīti, mēs varam nodot šo prieku cerībā tālāk saviem līdzcilvēkiem. Dzīvosim cerības pilni, jo Dieva mīlestība ir stiprāka par visu! – mudināja pāvests.

Audiences noslēgumā Francisks sveica Focolari kustības rīkotās tikšanās dalībniekus. Saiets notiek sakarā kustības dibināšanas piecdesmitās gadskārtas atceri. Svētais tēvs mudināja tās locekļus būt par jaunu ģimeņu, kuras vada Kristus miers un mīlestība, skaistuma lieciniekiem. Fokolari darbojas arī Latvijā.

Svētais tēvs arī novēlēja, lai ātrāk atrisinātos “Sky Italia” darbinieku problēmas, ievērojot visu cilvēku, īpaši ģimeņu, tiesības. Uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies aptuveni simts Sky Televīzijas darbinieku. Tā kā plaši pazīstamā austrāliešu uzņēmēja Ruperta Mērdoka ģimenes korporācijā "21 first Century Fox" šobrīd notiek refomas, vairākiem simtiem cilvēku draud atlaišana no darba. Ne velti Svētā Pētera laukumā bija manāmi plakāti ar uzrakstiem "Jo vairāk Sky pelna, jo vairāk atlaiž". Minētajam magnātam pieder uzņēmumi visā plašajā pasaulē. Pāvests atgādināja, ka ar darbu ir saistīta cilvēka cieņa. Tāpēc valstu vadītājiem un citām atbildīgajām personām ir jādara viss iespējamais, lai katram vīrietim un katrai sievietei būtu darbs, lai tādējādi tie varētu staigāt ar augsti paceltu galvu, skatīties citiem acīs un nodrošināt iztiku savai ģimenei. "Tas, kurš, gribot kārtot ne visai tīrus darījumus, veic ekonomiskos manevrus un slēdz fabrikas, likvidē uzņēmumus un atņem cilvēkiem darbu, ļoti smagi grēko", uzsvēra Francisks.

Jauniešus pāvests aicināja tuvoties Dievam, gavēt, ne tikai atturoties no ēdieniem, bet, jo sevišķi, atradinoties no sliktajiem ieradumiem, lai spētu aizvien labāk valdīt pār sevi. Slimniekus viņš mudināja lūgties, lai savās ciešanās sajustu Dieva klātbūtni, bet jaunlaulātos aicināja darīt žēlsirdības darbus un atbildēt savu līdzcilvēku vajadzībām.

Vispārējā audiencē piedalījās arī ķīniešu katoļu grupa no Tjendzinas pilsētas.

J. Evertovskis / VR