2017-03-11 15:36:00

Pāvests tiekas ar "Itālijas uzticības tālruņa" darbiniekiem


Šogad 50 gadi aprit apvienībai “Telefono Amico Italia” – “Itālijas uzticības tālrunim”, pa kuru var piezvanīt tie, kas sāpīgi izjūt vientulību, ir nomaldījušies, vai kuriem vienkārši ir nepieciešams kāds, ar kuru var parunāt.  Atzīmējot savas darbības jubileju, apvienības locekļi 11. martā bija ieradušies audiencē pie pāvesta. Francisks viņu kalpojumu vērtēja kā ļoti nozīmīgu, īpaši nepieciešamu mūsdienu sociālajā kontekstā, ko iezīmē daudzveidīgas nelaimes, kuru pamatā bieži vien ir izolētība un dialoga trūkums.

Pāvests atzīmēja, ka lielās pilsētas, lai arī tās ir ļaužu pārpildītas, ir necilvēcīgas dzīves emblēma, pie kuras cilvēki cenšas pierast. Šeit valda vienaldzība, stipru vērtību trūkums, uz kurām celt savu eksistenci, bagātību un izlikšanās kults, kā arī komunikācijas veids, kas pieņem aizvien virtuālākus apgriezienus, tai pašā laikā aizvien vairāk samazinot tikšanos starp personām. “Šādā kontekstā ir nepieciešams veicināt dialogu un uzklausīšanu,” norādīja pāvests. Tieši dialogam un klausītmākai Francisks pieskārās savā uzrunā apvienības “Telefono Amico Italia” locekļiem.

Svētais tēvs teica, ka dialogs ļauj iepazīt citam citu un saprast savstarpējās vajadzības. Pirmkārt, tas liecina par cieņu, jo ļauj savstarpēji atvērties, lai spētu novērtēt labāko otrā cilvēkā. Bez tam, dialogs ir žēlsirdības izpausme, jo neraugoties uz atšķirībām, palīdz meklēt un dalīties ar otru, lai panāktu kopējo labumu. Pāvests teica, ka ar dialoga palīdzību varam iemācīties raudzīties uz otru nevis kā uz apdraudējumu, bet kā uz Dieva dāvanu. Veicot dialogu ir iespējams veidot cilvēcīgākas attiecības un pārvarēt nesaprašanos. Svētais tēvs novēlēja kaut vairāk dialoga, taču patiesa dialoga, būtu ģimenēs, darbā, politikā. Tas palīdzētu vieglāk atrisināt daudzus jautājumus. Ja nav dialoga, rodas problēmas, rodas nesapratne un šķelšanās.

Uzrunas turpinājumā pāvests pārgāja pie klausīšanās spējas. Tā rada apstākļus dialogam, bet, diemžēl, nav pārāk izplatīta. Uzklausot otru, ir nepieciešama pacietība un uzmanība. Tikai tas, kurš prot klusēt, prot klausīties. Nav iespējams klausīties runājot! Uzklausīt Dievu, uzklausīt brāli un māsu, kuriem ir nepieciešama palīdzība, uzklausīt draugu, ģimenes locekli...

Pāvests uzsvēra, ka vislielākais uzklausīšanas paraugs ir pats Dievs. Ikreiz, kad lūdzamies, Viņš mūs klausās, neko nejautājot. Vēl vairāk, Viņš uzņemas iniciatīvu un atbild uz mūsu vajadzībām, pirms vēl esam pabeiguši lūgties. Uzklausīšanas attieksme, kuras paraugs ir Dievs, liek mums nojaukt nesaprašanās mūrus, celt komunikācijas tiltus, pārvarot izolāciju un ieslēgšanos savā mazajā pasaulītē. Pāvests atcerējās kāda cilvēka teikto: “lai veidotu mieru pasaulē, trūkst ausu, trūkst cilvēku, kas prot klausīties.”

“Itālijas uzticības tālruņa” locekļiem Francisks sacīja, ka caur dialogu un klausīšanos ir iespējams dot ieguldījumu labākas pasaules celtniecībā, darot to par otra pieņemšanas un cienīšanas vietu un tādējādi apkarojot šķelšanās un konfliktus. Francisks iedrošināja savus viesus ar atjaunotu entuziasmu turpināt savu svarīgo kalpojumu sabiedrībai, lai neviens nepaliek izolēts, lai netiktu sarautas dialoga saites, un lai mazumā neiet uzklausītspēja, kas ir visvienkāršākā tuvākmīlestības izpausme pret brāļiem.

Svētais tēvs deva savu apustulisko svētību “uzticības tālruņa” darbiniekiem un visiem tiem, kurus viņi telefoniski “satiek” ik dienas.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.