Kristieša aicinājums – sekot par cilvēku tapušajam Dieva Dēlam

Kristietis seko krustā sistajam Kristum, kurš ir par cilvēku tapušais Dieva Dēls un uzņemas uz sevis visu cilvēku nastas – sacīja pāvests ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Kristus nav kaut kas abstrakts. Viņš nav arī tikai Dievs, bet Viņš ir īsts Dievs un īsts cilvēks. Līdz ar to, šeit atrodams pamatojums žēlsirdības darbiem. Mūsu brāļu brūces ir paša Kristus brūces.

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks pievērsās Lielā gavēņa laika aicinājumam atgriezties. Un saskaņā ar šodienas Svēto Rakstu lasījumiem, šis aicinājums saistās ar trīs elementiem – ar cilvēku, Dievu un ceļu. Cilvēka uzdevums ir izvēlēties starp labo un ļauno. Dievs mūs ir radījis brīvus. Tāpēc mūsu rokās ir izvēle. Tomēr Dievs neatstāj mūs vienus – uzsvēra Svētais tēvs. Dievs caur baušļiem mums parāda, kāds ir labais ceļš.

Kas attiecas uz Dievu, pāvests norādīja, ka mācekļiem bija grūti izprast Kristus krusta loģiku. Dievs uzņēmās uz sevis visu cilvēcisko. Tāpēc nav Dieva bez Kristus. Ja atmetam Kristu, tad tāds dievs nav īsts dievs. Īstais Dievs ir tāds Dievs, kurš mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā, kļuva Miesa – sacīja Francisks. Tāpēc tad, kad attālināmies no šīs patiesības, no Kristus krusta, no Kunga rētām, ar to pašu attālināmies arī no Dieva mīlestības un žēlsirdības, attālināmies no pestīšanas un aizejam pa ideoloģijas ceļu. Tādējādi attālināmies no Dieva, kurš ieradās mūsu vidū, lai mūs glābtu, un nomira par mums. Tā ir patiesība par Dievu!

Turpinājumā pāvests atstāstīja dialogu starp vienu agnostiķi un ticīgo, ko sniedz kāds pagājušā gadsimta franču rakstnieks. Kāds labas gribas agnostiķis jautāja ticīgajam: “Es nespēju saprast, kā Kristus var būt Dievs? Kā tas iespējams?” Un ticīgais atbildēja: “Man tā nav problēma. Problēma būtu tad, ja Dievs nebūtu iemiesojies Kristū”. Lūk, tā ir realitāte, kas attiecas uz Dievu. Dievs iemiesojās Kristū, Dievs kļuva cilvēks, un šeit atrodams pamats žēlsirdības darbiem – teica Svētais tēvs. Mūsu brāļu brūces ir Kristus brūces. Tās ir Dieva brūces, jo Dievs kļuva cilvēks. Tā ir otrā realitāte, bez kuras nevaram izdzīvot Lielo gavēni. Mums ir jāatgriežas nevis pie abstrakta Dieva, bet pie konkrēta Dieva, kurš kļuva Kristus.

Trešais elements, kura minēja Francisks, ir ceļš. Jēzus saka: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz pats sevi, ņem savu krustu ik dienas un man seko”. Šis ceļš, par kuru runājam, ir Kristum sekošanas ceļš. Mēs esam aicināti sekot Kristum, izpildīt Tēva gribu tāpat kā to izpildīja Viņš, ik dienas ņemt savu krustu un noliegt sevi. Man ir jādara nevis tas, ko es gribu, bet tas, ko grib Jēzus – uzsvēra pāvests. Bez tam, Jēzus norāda, ka ejot šo ceļu, tas ir, sekojot Viņam, mēs zaudējam dzīvību, lai to iegūtu pēc tam. Tas ir nemitīgs process – nemitīgi zaudēt dzīvību, izbeigt darīt to, ko es gribu, atteikties no ērtībām, vienmēr atrasties uz Jēzus ceļa. Jēzus ceļš bija kalpošanas citiem un Dieva pielūgsmes ceļš. Tas ir pareizais ceļš.

Noslēgumā pāvests vēlreiz uzsvēra, ka vienīgais drošais ceļš ir sekošanas krustā sistajam Kristum ceļš.

J. Evertovskis / VR