Pārtrauksim dzīvot dubultu dzīvi un neatliksim atgriešanos uz rītdienu!

Ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās ieļaunojumam, ko ticīgie izraisa ar savu dubulto dzīvi. Viņš mudināja neatlikt atgriešanos. Kā ir ar mani: varbūt es tikai izliekos, ka esmu kārtīgs kristietis? Vai es neesmu liekulīgs? – jautāja Francisks.

Balstoties uz šodienas Evaņģēlija fragmentu (sal. Mk 9, 41-50), kur tiek runāts par “mazo” cilvēku ieļaunošanu, Svētais tēvs paskaidroja, ka vārds “mazie” ir attiecināts uz taisnīgajiem, tas ir, tiem, kuri atdod sevi Kunga rokās, kuri, vienkārši, tic Kungam. Viņš norādīja, ka ieļaunot nozīmē iznīcināt. Mēs citus ieļaunojam, kad sakām vienu lietu, bet darām citu, kad dzīvojam dubultu dzīvi. Tas var attiekties uz visdažādākajām sfērām. Es varu būt “ļoti labs” katolis, kurš vienmēr piedalās Svētajā Misē, pieder kādai draudzes biedrībai, ir aktīvs, un varu nedzīvot patiesi kristīgu dzīvi. Var gadīties, ka es nemaksāju saviem padotajiem taisnīgu algu, izmantoju cilvēkus, veicu netīrus darījumus, nodarbojos ar naudas atmazgāšanu utt. Tā ir dubultā dzīve. Pāvests atzina, ka ir daudz katoļu, kuri šādi dzīvo. Viņi ieļauno citus. Nereti esam dzirdējuši sakām: “Tad jau labāk es esmu ateists, nekā tāds katolis kā šis”. Tas ir ieļaunojums, kas iznīcina. Un tas notiek ik dienas. Lai to redzētu, pietiek paskatīties vai paklausīties ziņas, kurās tiek atspoguļoti dažādi skandāli. Turklāt tādā veidā notiek sava veida skandālu un ieļaunojuma reklāma. Šajā sakarā Francisks pastāstīja kādu piemēru par vienu uzņēmumu. Neskatoties uz to, ka uzņēmums bija uz bankrota sliekšņa un darbinieki nesaņēma algas, tā vadītājs atļāvās ziemas brīvdienas pavadīt kādā Tuvo Austrumu siltā pludmalē. Pat ja par to nerakstīja avīzes, ļaudis to tāpat uzzināja, un tas bija ieļaunojums.

Svētais tēvs norādīja, ka Evaņģēlijā Jēzus runā par tiem, kuri ieļauno, neminot vārdu “ieļaunojums”. Kā būs, kad tu ieradīsies pie Debesu durvīm, klauvēsi un teiksi: “Kungs, tas esmu es!” “Nu jā, es taču tas esmu, vai Tu neatceries? Es gāju uz baznīcu, es biju Tev tuvu, piederēju tai un tai biedrībai, darīju to un to… Un vai tad Tu neatceries visus tos ziedojumus, ko es devu?”. Un Kungs atbildēs: “Jā, es atceros. Es atceros ziedojumus, tie visi ir netīri. Tie visi ir nozagti nabagiem. Es tevi nepazīstu”. Tā Jēzus atbildēs šiem ieļaunotājiem, kuri dzīvo dubultu dzīvi.

Pāvests piebilda, ka cilvēks sāk dzīvot dubultu dzīvi tāpēc, ka seko savām kaislībām. Viņš krīt grēkos, ko dēvē par “galvenajiem grēkiem” (lepnība, mantkārība, skaudība, dusmas, nešķīstība, negausība, slinkums jeb acēdija; tie tiek saukti par “galvenajiem” tāpēc, ka veicina krišanu citos grēkos un netikumos). Tāpēc šai dienai veltītais Pirmais lasījums (sal. Sīr 5, 1-10) aicina nepaļauties uz bagātībām un pašam uz sevi.

Bez tam, Francisks aicināja neatlikt uz vēlāku laiku savu atgriešanos. Mums ir jāpārdomā, vai mūsos nav kaut kas no dubultas dzīves? Varbūt mēs tikai izliekamies labi un taisnīgi? Varbūt mēs esam iekrituši galējībā un pārlieku  paļaujamies uz Kungu, sakot: “Kungs taču visu piedos, tikmēr es turpināšu darīt pa savam..?” Varbūt mēs saprotam, ka kaut kas nav kārtībā, bet atliekam un atliekam atgriešanos: “Labi, es atgriezīšos, bet to darīšu rīt, nevis šodien?” “Padomāsim par to!”, mudināja pāvests, norādot, ka šai ziņā Kungs tomēr būs ļoti stingrs, jo ieļaunot nozīmē iznīcināt.

J. Evertovskis / VR