Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Tikšanās

Apritējis gads, kopš pāvesta Franciska un patriarha Kirila tikšanās

Pāvests Francisks un patriarhs Kirils tiekas Havanā 2016. gada 12. februārī - REUTERS

18/02/2017 18:04

12. februārī apritēja gads, kopš vēsturiskās pāvesta Franciska un Krievijas Pareizticīgo Baznīcas patriarha Kirila tikšanās Havanā. Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidents, kardināls Kurts Kohs un Maskavas patriarhāta Ārējo attiecību nodaļas vadītājs, metropolīts Hilarions, kuri šais dienās tiekas Frīburgas universitātē Šveicē, lai izvērtētu gada laikā sasniegto, to sauc par “jauna ceļa iesākumu” dialogā starp divām māsām Baznīcām.

Tikšanās gadskārtā Frīburgas universitātes Interneta žurnālam “Alma&Georges” sniegtajā intervijā viņi atzīmēja, ka abu Baznīcu vadītāju tikšanās Havanā nebija vis kāda “vienkārša saruna”, ko noglabāt arhīvā kā pagātnes lietu, bet gan “jauns, uz nākotni vērsts sākums, ceļš pretim dziļākām un darbietilpīgākām attiecībām”. Kardināls Kurts Kohs intervijā sacīja, ka tas ir jauns veids, kā stāties pretim mūsdienu pasaules izaicinājumiem – migrantu krīzei, terorismam, bruņotajām sadursmēm, kristiešu vajāšanām, kas prasa lielāku solidaritāti un vienotību starp kristiešiem. Savukārt, metropolīts Hilarions, citējot Havanā parakstītās kopīgās deklarācijas pēdējo nodaļu, uzsvēra, ka “Kristus ir prieka un cerības avots” un “ticība Viņam pārveido cilvēka dzīvi un piepilda to ar nozīmi.” Metropolīts norādīja, ka šeit slēpjas ekumeniskā dialoga dziļākā jēga. “Tā nav samierināšanās kā pašmērķis, bet gan cerības zīme visai pasaulei,” viņš teica.

Kardināls Kurts Kohs atzīmēja, ka šim procesam ir jāturpinās, taču nedzenoties par varītēm pēc rezultātiem. Tas nozīmē, ka ir jāpiešķir vērtība iniciatīvām, kuras nāk no abām Baznīcām un izpaužas visdažādākajās jomās – sākot no karitatīvās un ētiskās, līdz kultūras manifestācijām.

Metropolīts Hilarions piebilda, ka Baznīcām nevajadzētu tiekties pārvarēt savas atšķirības teoloģijas un ekleziālās struktūras jomās. Šo atšķirību ir daudz un tās ir jāizvērtē teologiem. Maskavas patriarhāta pārstāvis uzsvēra, ka šais diskusijās, ko vada attiecīgas teoloģiskās komisijas, ir jābūt godīgiem. “Atšķirības nav jāslēpj, tāpat arī nav jāizvairās runāt par “sāpīgām problēmām”, tādām, kā uniātisms”, atzīmēja metropolīts Hilarions, bet tās, saskaņā ar viņa teikto, “ir jāizskata saistībā ar abu Baznīcu kopējās eksistences otro gadu tūkstoti, kura laikā ir pieļautas daudzas kļūdas, kas joprojām liek sevi manīt.” Taču, kā norādīja Maskavas Pareizticīgo patriarhāta Ārējo attiecību nodaļas vadītājs, šīs diskusijas nedrīkst aizšķērsot ceļu, kopā darbojoties savu kopienu labā pasaulē. Metropolīts aicināja vienotiem spēkiem aizstāvēt vajātos kristiešus Tuvajos Austrumos, kuri vēlas palikt zemē, kurā piedzimuši un kur kristietība pastāv jau divus tūkstošus gadu. Tāpat Pareizticīgo Baznīcas pārstāvis aicināja kopā attīstīt dažādās sadarbības un draudzības iespējas, nepaliekot neuzticīgiem pret savām tradīcijām un neielaižoties kompromisos doktrīnas un eklezioloģijas jautājumos.

Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidents Kurts Kohs, savukārt, uzsvēra, ka ir jāspēj izšķirt starp patiesības ekumenismu un žēlsirdības ekumenismu. Pirmais attiecas uz teoloģisko dialogu un ticības jautājumiem, kas ir jāskata abām Baznīcām kopā. Šis dialogs tiek veikts nevis divpusējā ceļā, bet iesaistot visas pareizticīgo Baznīcas pasaulē. Paralēlā veidā, tuvākmīlestības dialogs tiek balstīts uz brālīgu un draudzīgu attiecību padziļināšanu divpusējā līmenī, taču vienmēr raugoties uz vienotības perspektīvu ar  visu pareizticīgo pasauli.

I. Šteinerte/VR

18/02/2017 18:04