Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

App:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Dievkalpojumi

Ko es daru, lai manā sirdī, ģimenē un pasaulē valdītu miers?

16/02/2017 16:20

Karš sākas cilvēka sirdī. Tāpēc mēs visi esam atbildīgi par miera sargāšanu – sacīja pāvests ceturtdienas, 16. februāra, rīta Svētās Mises homīlijā. Uzrunājot Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos, viņš pievērsa uzmanību to daudzo tautu ciešanām, ko izraisa šīs pasaules vareno un ieroču tirgotāju radītie kari. Francisks padalījās atmiņās par to, kā pats, būdams bērns, izdzīvoja ziņu par kara beigām.

Balodis, varavīksne, derība – Svētais tēvs pieskārās šiem trīs simboliem, kas tiek minēti Radīšanas grāmatas stāstā par Noasu (sal. Rad 9, 1-13). Balodis, kas atgriežas ar olīvu zaru, ir Dieva zīme. Pēc pasaules plūdiem Dievs gribēja, lai visi cilvēki dzīvotu mierā. Balodis un varavīksne ir trausli – atzina pāvests. Varavīksne ir skaista pēc negaisa, bet tiklīdz uznāk mākonis, tā pazūd. Arī balodis ir trausls radījums. Francisks atcerējās, ka pirms diviem gadiem, kad lūgšanas „Kunga eņģelis” laikā divi bērni pa viņa darba istabas logu palaida laukā divus miera baložus, tiem momentā uzbruka kaija. Arī miers ir trausls. Pasaulē mirst nevainīgi cilvēki, jo tās varenie un ieroču tirgotāji, izraisa karus. Dievs noslēdz ar mums derību. Viņš noslēdz mieru, bet mums nav viegli to nosargāt. Tas ir ikdienas darbs, jo mūsos vēl aizvien ir šī nezāle, pirmdzimtais grēks. Mūsos valda Kaina gars. Kains nenovīdības, skaudības un varaskāres dēļ izraisa karu. Pāvests atgādināja, ka mēs esam savu brāļu sargi. Tur, kur notiek asins izliešana, tur ir grēks, un Dievs mums prasīs par to norēķinu.

Šodien pasaulē līst asinis. Mūsdienu pasaulē plosās kari. Daudzi brāļi un māsas mirst, tai skaitā mirst daudzi nevainīgie, jo lielie, varenie grib par vienu gabaliņu vairāk zemes, grib iegūt sev lielāku varu vai peļņu, pārdodot ieročus. Taču Kunga vārds ir skaidrs: ‘Par jūsu asinīm, tas ir, par jūsu dzīvību es pieprasīšu norēķinu; no cilvēka es pieprasīšu norēķinu par cilvēka dzīvību un no katra – par brāļa dzīvību’. Arī no mums, kam liekas, ka šeit dzīvojam mierā, Kungs prasīs norēķinu par kara ciešanu skarto brāļu un māsu asinīm.

Homīlijas turpinājumā pāvests aicināja katru ielūkoties savā sirdsapziņā un pajautāt sev: Kā es sargāju miera balodi? Ko es daru, lai pasaulē vairs nelītu asinis? Tas skar mūs visus – viņš atgādināja. Lūgšana par mieru nav tīra formalitāte. Tāpat arī pūliņi miera labā nav tikai formalitāte. Īstenībā, karš iesākas cilvēka sirdī. Tas sākas mūsu mājās, ģimenē, starp draugiem un tad izplatās tālāk pa pasauli. Vai es rīkojos, kad jūtu, ka manā sirdī iezogas kaut kas, kas var iznīcināt mieru? Lai sāktos karš, pietiek ar skaudību, greizsirdību, iekāri, alkatību. Vai es sargāju mieru savā sirdī, savā ģimenē?

Francisks atminējās, ka kādu dienu, būdams bērns, dzirdēja skanam sirēnas. Parasti tās atskanēja tad, kad notika kāda traģēdija. Taču tanī reizē kaimiņiene sauca viņa mammu: „Regīnas kundze, panāciet šurp, atnāciet”. Un mamma, nedaudz izbijusies, izgāja ārā un jautāja: „Kas notika?” Kaimiņiene atbildēja: „Beidzās karš!” Viņa raudāja. Pāvestam acu priekšā palicis skats, kā abas sievietes apskāva viena otru un raudāja prieka asaras. „Lai Kungs dod mums žēlastību pateikt: ‘Karš ir beidzies’”, viņš novēlēja savā homīlijā. „Manā sirdī, manā ģimenē, manā kvartālā, manā darba vietā ir beidzies karš. Pasaulē ir beidzies karš”. Viņš norādīja, ka mieru panāca Kristus ar savām asinīm. Viņš ir mūsu miers.

J. Evertovskis / VR

16/02/2017 16:20