2017-02-15 13:58:00

Kāds ir kristīgās cerības balsts?


Dzīvot mierā, ko Kungs mums dāvā, nenozīmē būt pasargātam no vilšanās un ciešanām. Miers ir brīnišķīga dāvana, pateicoties kurai mēs atzīstam, ka Dievs mūs mīl un vienmēr ir mums līdzās – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā, turpinot katehēžu ciklu par cerību. Šodien viņš pievērsās apustuļa Pāvila teiktajam: „Cerība nepieviļ” (sal. Rom 5, 1-5). Kāds ir šo vārdu pamatojums?

Jau kopš mazotnes mums tika mācīts, ka nav labi lielīties. Tautā to sauc arī par „plātīšanos”. Francisks norādīja, ka tos, kuri „plātās”, viņa dzimtajā Argentīnā dēvē par „pāviem”. „Plātīšanās” jeb lielīšanās liecina par to, ka cilvēks ir augstprātīgs, kā arī par to, ka viņam pietrūkst cieņas pret citiem, īpaši pret tiem, kuriem nav tik ļoti paveicies. Taču, lai cik tas neliktos paradoksāli, apustulis Pāvils aicina to darīt. Viņš aicina mūs dižoties. Kas tad ir tas, par ko mēs drīkstam dižoties? Kā tas ir iespējams, neizturoties pret citiem ar necieņu?

Pirmkārt, mēs esam aicināti dižoties par no Jēzus Kristus ticībā saņemtās žēlastības pārpilnību. Ja mēs iemācāmies uz visu raudzīties Svētā Gara gaismā, tad pamanām, ka viss ir žēlastība. Viss ir dāvana! Ja paskatāmies vērīgāk, tad pamanām, ka visā vēsturē un mūsu pašu dzīvē nemitīgi darbojas Dievs. Viņš ir „galvenais varonis”, kurš visas lietas rada kā mīlestības dāvanu, kurš vērpj sava pestīšanas plāna pavedienu un kurš caur savu Dēlu Jēzu to noved līdz galam un piepilda. No mums tiek prasīts, lai mēs to visu atzītu, pieņemtu ar pateicību un slavētu Dievu un priecātos. Ja izpildīsim šo prasību, tad dzīvosim mierā ar Dievu un baudīsim patiesu brīvību. Tad šis miers izplatīsies visās dzīves jomās un pārņems visas mūsu attiecības. Mēs dzīvosim saskaņā ar sevi, mums būs miers ģimenē, mūsu kopienā, darbā, kā arī dzīvosim mierā ar katru cilvēku, kuru ik dienas satiekam savā ceļā.

Turklāt Pāvils aicina dižoties arī spaidos – turpināja pāvests. To saprast nav viegli. Tas jau ir grūtāk un var likties, ka tam nav nekāda sakara ar iepriekš aprakstīto mieru. Tomēr, taisni otrādi, tas ir visautentiskākais priekšnosacījums, jo miers, ko mums dāvā un apsola Kungs, neizslēdz raizes, vilšanās, nepilnības un ciešanas. Ja tas tā būtu, tad tiklīdz mums izdotos būt mierā, mēs neizbēgami piedzīvotu diskomfortu. Miers, kas izriet no ticības, ir dāvana. Tā ir žēlastība. Iemantot šo mieru nozīmē piedzīvot, ka Dievs mūs mīl un ir vienmēr mums līdzās, ka Viņš nepamet mūs vienus pašus ne uz mirkli. Tas, savukārt, kā apgalvo apustulis, rada pacietību, jo mēs zinām, ka pat vissmagākajos brīžos Kunga žēlsirdība un labestība ir lielākas par visu, un nekas nespēs mūs izraut no Viņa rokām un atņemt vienotību ar Viņu.

Lūk, tādēļ kristīgā cerība ir stipra, tādēļ tā nepieviļ! Cerība nekad nepieviļ, jo tās pamats ir paša Dieva mīlestība. Šajā sakarā pāvests atzina, ka viegli ir pateikt: „Dievs mūs mīl”. Mēs visi to sakām. Viņš aicināja mazliet padomāt un uzdot sev jautājumu: Vai es esmu pārliecināts, ka Dievs mani mīl? Vai es varu to apgalvot? Un tas jau vairs nav tik viegli. Taču tas var būt labs treniņš: „Dievs mani mīl, Dievs mani mīl”. Tieši tanī sakņojas mūsu drošība un mūsu cerība. Un Kungs mūsu sirdi ir bagātīgi piepildījis ar Svēto Garu, kas ir Dieva Mīlestība, kas dzīvina mūsu ticību un palīdz saglabāt šo cerību. Mūsos var rasties šaubas par to, vai Dievs tiešām mani mīl arī tad, kad izdaru kaut ko sliktu? Arī tad Dievs mani mīl – apliecināja Francisks. Lai neviens mums neatņem šo pārliecību! Tagad kļūst skaidrs, kāpēc apustulis Pāvils aicina mūs dižoties. Es varu dižoties par Dieva mīlestību. Es varu dižoties tāpēc, ka Dievs mani mīl. Tā ir liela dāvana, kurā esam aicināti visā pazemībā un vienkāršībā dalīties ar citiem, kļūstot par tās „kanāliem”. Tad mēs vēl vairāk varēsim lepoties par to, ka mums ir Dievs Tēvs, kurš nešķiro cilvēkus, nevienu neatstumj, bet visiem atver savas mājas durvis.

Sveicot poļu svētceļniekus, pāvests pieminēja Eiropas aizbildņus Kirilu un Metodiju, kuri evaņģelizēja slāvu tautas. „Viņi joprojām atgādina Eiropai un mums visiem par nepieciešamību saglabāt ticības vienību, tradīciju, kristīgo kultūru un dzīvot katru dienu saskaņā ar Evaņģēliju”, sacīja Francisks. Savukārt uzrunājot itāļu svētceļniekus, Svētais tēvs aicināja atbalstīt vientuļos cilvēkus un bezpajumtniekus, kā arī atgādināja, ka lūgšanā vajag būt neatlaidīgiem. Kad mēs kaut ko no Kunga lūdzam, mums jāuzstāj, jāuzstāj un jāuzstāj – viņš sacīja.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.