Pasaules Slimnieku diena – aicinājums izturēties ar cieņu pret katru cilvēku

Atzīmējot Vissvētākās Jaunavas Marijas – Lurdas Dievmātes liturģiskās piemiņas dienu un svinot 25. Pasaules Slimnieku dienu, Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins sestdien, 11. februārī, Lurdā (Francijā) vadīja Euharistijas svinības. Homīlijā viņš aicināja ticīgos un visus labas gribas cilvēkus plašāk atvērt savu sirdi baiļu, slimību un ciešanu priekšā. Viņš norādīja, ka svinēt Pasaules Slimnieku dienu nozīmē pieminēt visus slimniekus un īpaši tos, kuri ierodas Lurdā, lai caur Marijas aizbildniecību izlūgtu sev vajadzīgās žēlastības. Uz Lurdu dodas ne tikai kristieši, bet arī citām reliģijām piederīgie ticīgie un pat ateisti. Dievmātes teiktais „jā” vārds Kungam ir katram no mums adresēts pamudinājums meklēt kontaktu un dialogu ar Dievu. Dievs neprasa, lai mēs būtu „supervaroņi”, Viņš neprasa, lai mēs noliegtu sevi un to, kas mēs esam, Viņš negrib, lai mēs ciestu, ne arī staigātu ar „maskām”, bet Viņš aicina mūs pilnībā paļauties uz Viņu. Ja mēs uzturēsim ar Dievu dialogu, tad bailēm nebūs vietas, tām nebūs auglīgas zemes pat ja piedzīvosim vājumu un trauslumu. Ja mūsu sirds būs atvērta un uzturēsim šo dialogu, tad mūsu trauslums nekļūs par šķērsli mūsu attiecībām ar Dievu un citiem cilvēkiem. Marija mums rāda priekšzīmi tam, kā ikdienas dzīvē ar visām tās neskaitāmajām problēmām veidot šo dialogu.

Homīljā Vatikāna valsts sekretārs atsaucās uz pāvesta Franciska vēstījumu 25. Pasaules Slimnieku dienai. Tā temats: Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais...” (Lk 1,49). Francisks dokumentā atgādina, ka šo dienu 1992. gadā iedibināja sv. Jānis Pāvils II un pirmo reizi tā tika svinēta 1993. gada 11. februārī tieši Lurdā. „Tā ir izdevība pievērst īpašu uzmanību slimnieku stāvoklim un, runājot vispārīgāk, cietēju stāvoklim. Vienlaikus tā ir pamudinājums tiem, kuri par viņiem rūpējas – sākot ar ģimenes locekļiem, veselības aprūpes darbiniekiem un brīvprātīgajiem – pateikties par no Kunga saņemto aicinājumu palīdzēt slimajiem brāļiem. Bez tam, tā ir izdevība Baznīcai atjaunot sevī gara dedzību, lai tādā veidā varētu aizvien labāk veikt šo savas misijas tik ļoti būtisko daļu, kurā ietilpst kalpošana pēdējiem, slimajiem, cietējiem, atmestajiem un atstumtajiem”, raksta Francisks un piebilst, ka viss, kas šajās dienās notiek Lurdā – lūgšanas, Euharistijas svinēšana un Slimnieku sakramenta piešķiršana, kā arī dalīšanās ar slimajiem un padziļinātas pārdomas par bioētiskajiem un teoloģiski pastorālajiem jautājumiem, ir jauns svarīgs ieguldījums šajā kalpošanā.

Svētais tēvs apliecina savu tuvumu visiem, kuri cieš, viņu ģimenēm un pauž savu atzinību tiem, kuri kompetenti, atbildīgi un nesavtīgi darbojas dažādās jomās visās pa pasauli izkaisītajās veselības aprūpes iestādēs, lai atvieglinātu cilvēku ciešanas. Francisks mudina visus – slimniekus, cietējus, mediķus, medmāsas un medbrāļus, piederīgos un brīvprātīgos – kontemplēt Mariju, kura ir Slimnieku veselība, Dieva maiguma garants katram cilvēkam un atdošanās Viņa gribai paraugs. Bez tam, viņš iedrošina vienmēr Vārda un sakramentu dzīvinātā ticībā smelt spēku mīlēt Dievu un brāļus arī tad, kad tiek piedzīvota slimība.

„Pār mums tāpat kā pār svēto Bernadeti ir Marijas skatiens”, vēstījuma turpinājumā raksta pāvests. „Lurdas pazemīgā meitene stāsta, ka Jaunava, kuru viņa nosauca par ‘Skaisto Kundzi’, raudzījās uz viņu tā, kā raugās uz personu. Ar šiem vienkāršajiem vārdiem tiek aprakstīta attiecību pilnība. Nabadzīgā, neizglītotā un slimā Bernadete jūt, ka Marija uz viņu raugās kā uz cilvēku. ‘Skaistā Kundze’ ar viņu sarunājas ar lielu cieņu, bez pārākuma. Tas mums atgādina, ka katrs slimnieks ir un vienmēr paliek cilvēciska būtne, un pret viņu kā pret tādu ir arī jāizturas”, uzsver Francisks. „Gan slimniekiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā cilvēkiem ar smagu invaliditāti, piemīt neizmērojama cieņa; viņiem dzīvē ir sava misija un viņus nekad nedrīkst uzskatīt tikai par objektu – pat tad nē, ja reizēm var likties, ka viņi ir pasīvi; īstenībā, nekad tā nav”.

Svētais tēvs aicina ticīgos lūgt no Bezvainīgās Ieņemšanas žēlastību vienmēr prast apieties ar slimnieku kā ar personu, kurai, protams, ir vajadzīga palīdzība, pie tam, reizēm pat viselementārākajās lietās, bet kura ir apveltīta ar dāvanu, kurā var dalīties ar citiem.

Marijas, Noskumušo Mierinātājas, skatiens apgaismo Baznīcas vaigu, kad tā ik dienas darbojas nabagu un cietēju labā. t ﷽﷽﷽﷽﷽﷽﷽stu citiem, pateicoties meicoties lŠo Baznīcas rūpju par ciešanu un slimību pasauli vērtīgie augļi ir iemesls tam, lai pateiktos Kungam Jēzum, kurš, paklausot Tēva gribai, pie tam – līdz pat nāvei pie krusta, solidarizējās ar mums, lai cilvēce iemantotu pestīšanu. No Marijas dzimušā Kristus, Dieva Dēla, solidaritāte ir Dieva žēlsirdīgās visvarenības izpausme, Dieva, kurš atklājas mūsu dzīvē – īpaši tad, kad mēs esam trausli, ievainoti, pazemoti, atstumti, ciešam -, piepildot to ar cerības spēku, kas liek mums atkal celties augšā un mūs atbalsta – lasām vēstījumā.

Pāvests arī atgādina, ka mums nevajadzētu pazaudēt tik lielu cilvēcības un ticības bagātību, bet drīzāk vajadzētu censties stāties pretī savām cilvēciskajām vājībām un vienlaikus – izaicinājumiem veselības aprūpes un tehnoloģiju jomā. Pasaules Slimnieku dienas sakarā mums ir iespēja atjaunot savu entuziasmu, lai veicinātu tādas kultūras izplatīšanos, kura respektē dzīvību, veselību un apkārtējo vidi; tā ir iespēja ar jaunu sparu iestāties personas integralitātes un cieņas labā, tai skaitā, pareizi pieejot bioētikas jautājumiem, vājo aizsardzībai un rūpēm par apkārtējo vidi.

Francisks visiem novēl vienmēr būt par Dieva klātbūtnes un mīlestības priecīgajām zīmēm, sekojot daudzo Dieva draugu un draudzeņu spožajai liecībai. No viņu vidus viņš piemin slimnīcu un veselības aprūpes darbinieku aizbildņus – svēto Jāni no Dieva un svēto Kamillu Delellis, kā arī svēto Māti Terēzi no Kalkutas, kura ir Dieva maiguma misionāre.

„Brāļi un māsas – slimnieki, veselības aprūpes darbinieki un brīvprātīgie –, aicinu jūs visus vienoties ar mani lūgšanā un vērsties pie Marijas, lai viņa ar savu mātišķo aizbildniecību atbalsta un pavada mūs mūsu ticības ceļā, izlūdz no sava Dēla, Jēzus Kristus, cerību, esot ceļā uz veselības atgūšanu, brālības un atbildības sajūtu, centību, veicinot integrālu cilvēcisku attīstību, un nesavtības prieku, ik reizes mūs pārsteidzot ar savu uzticību un žēlsirdību”, raksta pāvests vēstījumā 25. Pasaules Slimnieku dienā. Dokuments parakstīts Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos, 2016. gada 8. decembrī.

J. Evertovskis / VR