Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

App:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Baznīca un sabiedrība \ Politika, dialogs un miers

Vatikāna diplomātijas izaicinājumi. Saruna ar arhibīskapu P. Galageru

Arhibīskaps Pauls Galagers - RV

10/02/2017 17:25

Miers, cilvēktiesības, atbruņošanās – šie ir galvenie temati, kurus izcēla Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm, arhibīskaps Pauls Galagers savas nesenās vizītes laikā Japānā. Minētie temati ir tuvi arī pāvesta Franciska sirdij. Atgriezies no Tālo Austrumu zemes, arhibīskaps sniedza interviju Vatikāna radio, kurā atskatījās uz ceļojumu un iepazīstināja arī ar Vatikāna diplomātijas visneatliekamākajiem izaicinājumiem.

“Ceļojums tika plānots pēc tam, kad pagājušajā gadā Itālijā un Vatikānā bija ieradies Japānas Ārlietu ministrs Fumio Kišida. Apmeklēt Japānu, nozīmē būt par ārkārtējas situācijas lieciniekiem, kāda šeit ir izveidojusies pēc II Pasaules kara, pēc atombumbām. Tā ir zeme, kas ir pieredzējusi dziļu traumu un mieram šeit ir īpaša nozīme. Atrodoties starp japāņiem, visvairāk var izjust, ko nozīmē nodrošināt mieru. Viņi daudz dara, lai viedotu labas attiecības ar kaimiņiem, ir noraizējušies arī par pašreizējo situāciju Korejas pussalā, kā arī par savu aizsardzības aliansi ar ASV un citām valstīm. Miera temats šeit ir ļoti izjusts un tas man sagādā prieku, jo daudzviet pasaulē mieru bieži vien uztveram kā kaut ko drošu un garantētu, taču tā nav. Savukārt, Japānā cilvēki miera cenu saprot, un zina, kādas ir ciešanas, kad tā pietrūkst.”

Arhibīskaps Pauls Galagers pabija arī Hirosimā. Atomatbruņošanās joprojām šķiet utopija. Ko šai ziņā var darīt Svētais Krēsls? Atbildot, Vatikāna sekretārs attiecībām ar valstīm teica:

“Mēs ar reālisma izjūtu turpinām strādāt atomatbruņošanās labā pasaulē, lai netiktu izplatīti kodolieroči. Šai nostājā dalāmies ar Japānu. Galvenokārt darbojamies divās frontēs. Daudzpusējo attiecību pasaulē caur starptautiskajiem organismiem, jo īpaši tiem, kas tiešā veidā nodarbojas ar atbruņošanos. Un protams, arī caur Baznīcu. Ceram, ka arī katoliskās kopienas vadīsies pēc šī miera gara un šī meklēšanas gara, lai rastu brālīguma ētiku, kas ļauj pārvarēt visas bailes, kuras ved pie vēlēšanās aizsargāties ar šiem briesmīgajiem ieročiem.”

Uzstājoties ar lekciju Tokijas Katoļu universitātē “Sophia”, arhibīskaps Galagers runāja par nabadzīgo un bēgļu tiesībām. Kā viņš vērtē politiskās aizvērtības barjeras pret migrantiem, kas pastiprinās daudzās pasaules vietās?

“Redzam, ka ir jādarbojas vairākās frontēs, ir jācenšas mazināt konfliktus un atrisināt karus tur, kur tie pastāv. Ir jāstrādā daudzu valstu lielākas ekonomiskās un finansu izaugsmes labā, kur nabadzīgie tiek gandrīz piespiesti meklēt labāku nākotni sev un savām ģimenēm. Šai ziņā mēs strādājam arī jaunas, atjaunotas pasaules ekonomiskās vīzijas labā. Ir jāsaka, ka resursi mums ir, tāpat arī spējas veidot taisnīgāku pasauli, kurā būtu iespējams dzīvot cienīgu dzīvi. Baznīca strādā šai ziņā.”

Svētā Krēsla loma šī pontifikāta laikā ir ļoti aktīva, sākot no attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kubu, Kolumbiju, Sīriju...

“Domāju, ka Svētais tēvs Vatikāna diplomātiju uztver kā tās kalpošanas izteiksmi, kuru Baznīca vienmēr ir sniegusi un sniegs starptautiskajai kopienai. Mēs reaģējam uz situācijām, uz valdību un tautu lūgumiem dot ieguldījumu miera labā. Mēs nepretendējam uz visu lietu risinājumiem, tomēr šai brālīguma garā varam palīdzēt citiem pārvarēt aizspriedumus, tikties un izrunāties, sākt dialogu. Darām visu iespējamo un Svētais tēvs vēlas, lai mēs vienmēr būtu atvērti, neraugoties uz grūtībām un izaicinājumiem. Mēs vienmēr atbildām uz lūgumiem, kas pienāk gan no vienas, gan otras konfliktā iesaistītās puses. Nav tā, ka atbildām tikai uz vienu, jo mums vienmēr ir jācenšas palikt objektīviem.”

I. Šteinerte/VR

10/02/2017 17:25