Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Vatikāns \ Dokumenti

Publicēts pāvesta vēstījums Lielā gavēņa laikam

07/02/2017 13:32

„Lielais gavēnis ir jauns sākums. Tas ir ceļš, kas ved uz drošu mērķi, proti, uz Augšāmcelšanās Lieldienām, uz Kristus uzvaru pār nāvi. Un šis laiks mums ir uzstājīgs pamudinājums atgriezties: kristietim ir jāatgriežas pie Dieva «no visas sirds» (Jl 2,12), lai tādējādi nesamierinātos ar remdenu dzīvi, bet augtu draudzībā ar Kungu”, raksta pāvests vēstījumā Lielā gavēņa laikam, ko Vatikāns publiskoja otrdien, 7. februārī. Dokumenta temats: „Vārds ir dāvana. Otrs cilvēks ir dāvana”. Francisks uzver, ka Jēzus ir mūsu uzticamais draugs, kurš mūs nekad nepamet. Pat tad, kad grēkojam, Viņš pacietīgi gaida mūsu atgriešanos un tādējādi apliecina savu vēlmi dāvāt piedošanu.

Vēstījumā Svētais tēvs balstās uz Lūkasa evaņģēlijā aprakstīto Līdzību par bagātnieku un nabaga Lācaru (sal. Lk 16,19-31). Francisks sniedz mums atslēgu, lai ar tās palīdzību mēs nonāktu pie sapratnes, kā rīkoties, lai sasniegtu patiesu laimi un mūžīgo dzīvi. Bez tam, viņš vēlas, lai šī atslēga kļūtu mums par pamudinājumu spert vaļsirdīgas atgriešanās soli.

Dokumentā pāvests, pirmkārt, uzsver, ka otrs cilvēks ir dāvana. Viņš atgādina, ka Lielais gavēnis ir piemērots laiks tam, lai mēs padziļinātu savu garīgo dzīvi, izmantojot Baznīcas dotos līdzekļus, proti, gavēni, lūgšanu un žēlsirdības darbus. Un tā visa pamatā ir Dieva Vārds, ko šajā laikā esam aicināti neatlaidīgāk klausīties un pārdomāt. Līdzībā pieminētais Lācars mums atklāj, ka otrs cilvēks ir dāvana – norāda Francisks. Šis tēls nav anonīms. Tam ir ļoti konkrēti sejas vaibsti, un kā tāds, viņš ir dāvana, Dieva gribēta un mīlēta būtne neatkarīgi no tā, ka situācija, kādā viņš atrodas, no cilvēciskā viedokļa, ir ļoti nožēlojama.

Šajā kontekstā pāvests uzsver, ka ieturēt taisnīgu attieksmi pret citām personām nozīmē ar pateicību atzīt viņu vērtību. No tā izriet, ka bagātnieka durvju priekšā esošā nabaga klātbūtne ir nevis šķērslis, bet pamudinājums atgriezties un izmainīt dzīvi. Pirmā lieta, uz ko mūs aicina šī līdzība, ir savas sirds durvju atvēršana otram, jo katrs cilvēks – vai tas būtu mūsu kaimiņš, vai nabags, kuru nepazīstam –  ir dāvana. Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs atvērtu savas durvis tiem, kuri ir trūkumā, un saskatītu viņos Kristus vaigu. Katra dzīvā būtne, ko mēs satiekam, ir dāvana, un tā ir pelnījusi pieņemšanu, cieņu un mīlestību. Dieva Vārds palīdz mums atvērt acis, lai pieņemtu dzīvību un to mīlētu, sevišķi tad, kad tā ir vāja. Taču lai varētu to izdarīt, nopietni jāņem vērā arī to, ko Evaņģēlijs mums atklāj par bagātnieku.

Tāpēc, otrkārt, vēstījumā Francisks atgādina, ka grēks padara mūs aklus. Līdzībā ļoti spilgti tiek parādītas pretrunas, kādās atrodas bagātnieks (sal. 16,19). Pretstatā nabaga Lācaram, šim tēlam nav vārda. Viņš vienkārši tiek saukts par “bagātnieku”. Viņa pārpilnību varam redzēt, paskatoties uz apģērbu, kas ir pārspīlēti izsmalcināts. Viņa bagātība bija pārspīlēta arī tāpēc, ka tā tika ik dienas izrādīta.  Šajā vīrā dramatiskā veidā parādās grēka samaitātība, kas atklājas trīs veidos: naudas mīlestībā, tukšā izrādīšanās un lepnībā.

Saskaņā ar apustuļa Pāvila mācību, “visu ļaunumu sakne ir naudas mīlestība” (1 Tim 6,10) – atgādina Svētais tēvs. Tas ir galvenais samaitātības iemesls, kā arī greizsirdību, strīdu un aizdomu cēlonis. Nauda var ņemt pār mums varu un tādējādi kļūt par despotisku elku. Tā vietā, lai tā mums kalpotu, lai tādējādi mēs varētu darīt labu un solidarizēties ar citiem, tā var padarīt mūs un visu pasauli par egoistiskas ideoloģijas vergiem, kur mīlestībai vispār nav vietas un kas kļūst par šķērsli mieram. Līdzībā mums vēstī arī to, ka alkatība padara bagātnieku lielīgu. Viņš īsteno sevi šķietamībās, izrādot citiem to, ko viņš var atļauties. Taču šķietamība slēpj sevī iekšējo tukšumu. Viņa dzīve atrodas ārišķības gūstā. Tā ir ieslodzīta eksistences virspusējā, īslaicīgā un pārejošā dimensijā.

Šīs morālās degradācijas zemākais solis ir augstprātība – turpina Francisks. Bagātnieks ģērbjas kā karalis, tēlo no sevis dievu, aizmirstot, ka ir parasts mirstīgais. Cilvēks, kuru ir samaitājusi bagātību mīlestība, redz tikai sevi. Viņš neredz tos, kuri ir viņam apkārt. Tātad, piesaistīšanās naudai noved pie zināma akluma. Bagātnieks neredz izsalkušo, vātīm klāto un pazemojumu saliekto nabagu. Raugoties uz šo tēlu, saprotam, kāpēc Evaņģēlijs tik skaidri nosoda naudas mīlestību: “Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam” (Mt 6,24).

Treškārt, pāvests norāda, ka Vārds ir dāvana. Evaņģēlija fragments par bagātnieku un nabaga Lācaru palīdz mums sagatavoties Lieldienām. Pelnu trešdienas liturģija aicina mūs izdzīvot kaut ko līdzīgu tam, ko ļoti dramatiskā veidā izdzīvo bagātnieks. Priesteris, berot uz pieres pelnus, atkārto vārdus: “Atceries, ka tu esi puteklis un par putekli paliksi”. Patiesi, nomirst gan bagātais, gan nabags, un līdzībā aprakstītā galvenā darbība risinās mūžībā. Abi personāži pēkšņi atklāj, ka “mēs neko neesam ienesuši šajā pasaulē un neko nevaram arī iznest” (1 Tim 6,7).

Kad bagātnieks, kura brāļi vēl ir dzīvi, lūdz Ābrahamam, lai viņš sūta Lācaru viņus brīdināt, Ābrahams atbild: “Viņiem ir Mozus un pravieši; lai viņi tiem klausa” (Lk 16,29). Un, atbildot bagātnieka iebildumam, viņš piebilst: “Ja viņi neklausa Mozu un praviešus, viņi neticēs, pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos”.

Šajā sakarā Francisks norāda, ka te atklājas bagātnieka īstā problēma, proti, viņa nelaimes slēpjas tanī, ka viņš neklausās Dieva Vārdu. Tādā veidā viņš nonāca tik tālu, ka pārstāja mīlēt Dievu un sāka nievāt savu tuvāko. Dieva Vārds ir dzīvs spēks, kas spēj pamudināt cilvēku sirdi atgriezties un no jauna pievērst viņus Dievam – uzsver pāvests. Ja mēs aizveram savu sirdi mūs uzrunājošā Dieva dāvanai, tad mēs aizveram savu sirdi arī brālim, kas ir mūsu dāvana.

„Dārgie brāļi un māsas, Lielais gavēnis ir piemērots laiks tam, lai mēs atjaunotos, tiekoties ar Kristu, kurš ir dzīvs savā Vārdā, sakramentos un tuvākajā”, vēstījuma noslēgumā raksta Svētais tēvs. „Lai Svētais Gars ved mūs pa īstas atgriešanās ceļu, lai tādā veidā mēs atkal atklātu Dieva Vārda dāvanas nozīmi, tiktu šķīstīti no grēka, kas mūs padara aklus, un kalpotu Kristum, kurš ir klātesošs savos brāļos trūkumcietējos.” Francisks mudina apliecināt savu garīgo atjaunotni, piedaloties dažādās Lielā gavēņa iniciatīvās, un aicina mūs lūgties vienam par otru, lai, ņemot līdzdalību Kristus uzvarā, mēs spētu atvērt savas durvis trūkumcietējiem. Tad mēs varēsim pilnībā izdzīvot Lieldienu prieku un būt tā liecinieki.

J. Evertovskis / VR

07/02/2017 13:32